Vakar nolēmu, ka laiks mēģināt uzlabot mazākajam bērnam dzīves kvalitāti. Šorīt paņēmu naudu un iegāju ciemata aptiekā pēc vajadzīgajām "zālēm".
Kad aptiekārei jautāju pēc kāda laktāzes preparāta, viņa noblisināja acis un nezināja ko teikt. Apskaidroju, nosaucu divus man zināmus nosaukumus. Viņa vēlreiz pablisinājās, pateica, ka nekā tāda nav un piedāvāja maisījumu. PALDIES...
Jādzen vīru pa Rīgas aptiekām.

M ir absolūti pieradusi pie bērnudārza. Tagad katru rītu iet uz brokastīm, kopš šīs nedēļas pievienojusies arī fakultatīvajai dejošanai. Nu vairs slodze nav par lielu, dažkārt vēl paprasa: "kāpēc tik agri atnāci pakaļ?"...

VSAA ļoti rūpējas par manu maku.
Tiesām!
Tā kā strādāju mikrouzņēmumā ar mikroapgrozījumu, nolēmu uzreiz no dzemdību dienas ņemt BKA, bet pēcdzemdību lapu par 3 dienām dažu santīmu vērtībā vienkārši neiesniegt. Tad nu man aizvakar ap 7iem vakarā zvanīja, lai par to parunātu. Un šodien vēl arī e-pastā vēstuli atsūtīja, ka man taču par tām 3 dienām pienākas.
Nu gan... Bet paldies par rūpēm!