Pagājušā nedēļa pagāja bezsaistes režīmā trimdā vecāku mājā, jo M bija BD saķērusi k-kādu vīrusfigņu, bet tur vismaz siltāks un būtu vēlāk tāpat jābrauc, jo Omītei 80.
4. dienā ar mammu veiksmīgi izbļāvāmies viena uz otru, P šo momentu veiksmīgi nogulēja slingā. M šajā kašķī bija lojāla man, tas labi.
Pirms došanās uz turieni pie Dr. noskaidrojām, ka P 2 mēnešos sver 5840g un ir itkā 59cm gara (neticu, ka 2 mēnešu laikā tikai +5cm).
Kopš vakardienas mani pavada nepamatotas aizdomas, ka P palēnām nāk zobi. Diespas no smaga varianta, jo līdz trīs mēnešiem atvieglot var faktiski tikai, masējot smaganas... M savulaik pirmos zobus atrādīja 5 (4) mēnešu vecumā.
P jau vismaz pusotru nedēļu stundām nevar aizmigt uz naktsmiegu. Vakar izručīja vīrs, viņš, kad jau biju izmisusi, paņēma P tuvāk sev un visi laimīgi atplīsām. Šo jāpamēģina vēl.

Vakar sagatavoju 4 burkas izdomātā ābolu-ķirbju kompota. Brīvdienās jānogaršo.

Un manis ceptā torte esot bijusi garšīgākā no visām trim Omītes tusiņa tortēm.

Un laikam drīz jāatsāk pa druskai strādāt.

Un... ar steigu jāuzšuj pufaikai slingieliktnis. Ar flīsa apmetni drīz nepietiks.

Un vakar nīku pēc tās pusbundžas iebiezinātā piena, kas vecāku ledusskapī palika neizēsta. Un tas nekas, ka pēc tam vēders nav laimīgs.