Viņu joprojām ieraduma pēc saucu par labāko draudzeni, lai arī viena par otru gandrīz nekā vairs nezinām.
Dažkārt apspriežam iespēju satikties.
Vakar bijusi Limbažos, mana mamma satika. Mani nemēģināja pat meklēt. Un, protams, jau vairs neviens telefona numurs, uz kuru kādreiz varēja mēģināt viņu sazvanīt, nenoved pie viņas.
Vot, riebīgi ap sirdi paliek.
|