2 mēneši un 2 dienas.
Viņa nenoliedzami ir citādāka.

Palēnām mācāmies dzīvot no jauna. Citādāk. Mazliet atbildīgāk?

Es nekad neesmu vēlējusies pieaugt, taču nu tam neizbēgami jānotiek.

Laikam atļaušos tagad daudz, daudz sarakstīt.
Kamēr ir laiks. Kamēr atceros kaut daļu tā, ko visu laiku esmu vēlējusies rakstīt.

Atceros, kā vēl pirms vēlējos, noskaņojos un gaidīju, ka viss būs ideāli.
Ai, kā es dusmojos, kad nācās saprast, ka sākumā no visa gaidītā man būs vien meitiņa, pārējo nāksies izcīnīt vēlāk, ar laiku.

Lai kā arī būtu - es vienmēr atļaušos priecāties un justies laimīga.

Jūtos: Nē, man nav depresija, gremdējos atmiņās un sevī

Jau kopš vakardienas nepamet sajūta, ka ar mazo kaut kas nav... Daktere pasūta tālāk - atnāc rīt pēc desmitiem.

Man pat apetītes vairs nav. Kamēr ir laiks, jāpiespiežas.

Jūtos: Pinkšķu, dura

Pašlaik spēlējas un rāda mēli.

Tas ir labi.