Nezinu nezinu, ko iesākt.

Pagaidām gan laikam vienkārši gaidīšu, cerēšu un lūgšu, lai ir labāk.

Nu tā, vīrs aizgājis pie jūras sauļoties, man nav kam izsūdzēt bēdu (nu vienu no visām).

Mēģināšu priecāties par to, ka mājās būs satelītu televīzija, ko tāpat neviens neskatīsies.

Izveda no pacietības.

Tagad sāp rīkle.

Nesaprotu, ko man kāzu dienā būs jālieto - nervu zāles vai enerģijas dzērienus, lai to murgu varētu izturēt.

Nav viegli neienīst māti, kura ne tikai uzskata, ka tu neko nespēj paveikt saviem spēkiem, bet arī neparko nevēlas pieņemt, ka tev var būt citādi uzskati dažādos jautājumos.