Ceriņam zem loga lapas sāk plaukt.
Jā, ir pavasaris, un arī man tuvojas riesta laiks.

Vēl dažas dienas gaisa un miesas aukstuma un varēšu atkal sasildīties līdz galam.

Biju jau aizmirsusi, ka kopš bērnības man ir paniskas bailes un liela nepatika pret friziriem.

Mazgāšana - ok;
Ķemmēšana - pieciešami;
Griešana - nav pārāk traki;
Žāvēšana - ienīstu, iekšēji bļauju un lādējos, un vēlos, kaut nekad nekad nekad...

Saule tik droša kļuvusi jau, ka dienvidū vairs neslēpjas aiz blakus mājām, bet pārliecināti savus starus met manā istabā.