Vēders no laimes un satraukuma sažņaudzās - pēc 3 mēnešiem mēs jau sāksim izvākties.

Vilcienā parasti apsēžos atmuguriski.
Skatos pa logu kā pasaule pazūd.
Koki, mājas, lauki, cilvēki visi pazūd aiz vilciena viņa gala, bet es neskumstu un nesēroju, tikai domāju.             Par kaut ko.

Lai kur es dzīvotu šajā pilsētā - pie mana loga bieži apmetas baloži.
Drīz viņiem atkal mīlēšanās laiks. Vai varbūt jau tagad?