Vakar nezkāpēc īstajos brīžos bija tik daudz ko teikt un rakstīt.
Šodien sēžu un neatceros.

Uz brīdi pierimst, un tad jau atkal jaunu mākoni rauj vaļā.
Lielām smagām un mazām vieglām pārslām aiz mana loga šodien snieg.

Šķiet, ka tikai putni neļaujas šai hipnozei.

Mājas un mašīnas lielām neredzošām acīm raugās vēja virpuļu sniegā un ļaujas lēnām palēnām iesnigt.

Bet baloži straujiem spārniem šķeļ sniegoto gaisu, lai nokļūtu kaut kur.

Paciņa atnāca.
Tagad vismaz viens no maniem datoriem būs legāli imūns.