Bibliotēkā bieži nākas just žēlumu un dusmas. Skatos uz cilvēkiem, kas nožēlojami sēž savā tizlumā, cītīgi mācās, jo savādāk neprot sevi pierādīt, un neskatās apkārt, jo nejūtas, ka pelnījuši pasauli redzēt. Žēl. Bet varētu taču viņi pacelt galvu. Paskatīties, saņemties, nejust sev likties mazvērtīgākiem, jo tādi nav, bet liet tā domāt. Dusmas.
|
atpakaļ? tālāk? 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
