Atcerējos, kā vidusskolas laikā sēdēju skolas bibliotēkā pie vienīgā lasītājiem atvēlētā galda un lasīju grāmatu par Rīgas arhitektūru. Un skatījos kā katru reizi viena un tā pati apsmietā mazāko klašu skolniece skatās bilžainas bērnu grāmatas un baksta vaigus ar zīmuli. Tagad sēžu plašā bibliotēkā ar kājām uz krēsla un jūtos kā mājās, un strādāju. Vēlos kaut kad atrast laiku un iespēju apskatīt dažas Laubes projektētās ēkas.
|