Ātri iestājas apātija.
Tikai dažas stundas un viss pagājušās nedēļas jaukums pazūd.

Paliek tikai īsi pusdienlaiki, bučas, noguruši vakari un miegs katram savā gultas pusē.

Palēnām sākas rudens.
Onkuļi lietū smēķē. Drūmas sejas, mitras jaciņas meitenēm, bet vasaras kurpes aukstās kājās.

Un es labprāt mēģinātu pagatavot sēņu mērci, pirmoreiz.

Šis vakars būs kāds būs.
Es būšu riebīga. Diemžēl. Nezinu, kā izlabot.