Studenti palēnām vācas ārā no kojām. Tā vien šķiet, ka paliekam tikai mēs.
Kaut arī ne ilgi.

Un pēc nedēļas te jau rosīsies meitenes hlorētām lupatiņām un gatavos telpas tūristu uzņemšanai.

Dīvainas skumjas.
Arī man pēc sesijas gribas savākt visas mantas un doties mājās.

Vēl ilgi šajā pilsētā.
Kura man patikusi tikai tajos brīžos, kad daba ar spēku ielaužas šejienes sasalušajā mierā.

Vēl nevis dienas, kā dažiem un nevis gads.
Bet gadi.