Kur palikuši īsto kabaclakatiņu laiki?

Man tā gribas nēsāt līdzi tādu smuku cakainu, paštamborētām mežģīnēm. Pie gultas turēt tos no bērnības - ar visādiem dzīvnieciņiem. Gribas vīrietim uz darbu iedot rupīgi izgludinātu un precīzi salocītu maskulāni rūtaino. Varbūt kādai raudošai viešņai rokās iespiest tādu smalku ar rozā puķītēm...

Nostaļģija.
Bet tikmēr šņaucu savus puņķus papīra lakatiņos un sapņoju.