Jo vairāk jādara, jo mazāk esmu spējīga padarīt.

Nu kāpēc tieši šodien ir jāsāp galvai, jādrebinās aukstumā un jāmocās nelabumā???

Un kāpēc jāsāp ir tieši labajai plaukstas locītavai?

Lai nebūtu jāmazgā trauki, lai nebūtu jāmizo kartupeļi, lai nebūtu jāberž pods un vanna, lai nebūtu paklājā jāieberž tīrīšanas līdzeklis un pēc tam jāizsūc ar putekļsūceju, lai nebūtu jāklāj gulta, un galu galā, lai vispār nekas nebūtu jādara, jo man sāp un kāds to var izdarīt manā vietā?

Laikam, bet tas nelīdz, jo ir jādara.
Un pāri visam - obligāts konspekts rokrakstā.

Gribu vannu, mīkstā smaržīgā pidžammā zem siltas segas, vakara pasaciņu un miegu.