Tā nu sanāk.

Šorīt kafija par rūgtu, maizītes par karstu, istaba par tukšu.
Negribas palikt iekšā...

Nevaru ciest šo sajūtu.

Greizsirdība, greizsirdība, greizsirdība.

Kāpēc? Es taču esmu tā, kurai ticēt mazāk. Es esmu tā, kura koķeti uzsmaida tik daudziem. Es esmu tā, kura izbauda un priecājas par mīlu uz skatuves. Es esmu tā, kura ir nestabila, ne viņš.

Un vienalga esmu greizsirdīga, greizsirdīgāka par viņu, kaut vajadzētu būt otrādi.

Muļķe es.

Un priekšā vesela diena mocību...

Šūpoju kājas pie: Depeche Mode - Behimd the wheel

Šīs nakts sapņos redzēju visu to, ko pa dienu un vakarā biju domājusi.

Māsa atbrauca vēl ātrāk.
Viņš palika ilgāk.
Es meklēju balto veļu.

Un vēl tik daudz visādu sīkumu, viss tas, ko vēlējos un ko vēlējos, lai nenotiek.

Zīlītes kavējas pie mana loga nepieklājīgi ilgi.
Kaijas lido gar manu logu nepieklājīgi tuvu.
Ielas aiz loga ir nepieklājīgi slapjas.

Kameras nav un uz bibleni neiešu! :P

Šūpoju kājas pie: DM - Something to do

Baidos; es šujot sadūru lūpu, kā tai pasakā, kur jaunava vērpdama sadūrās ar vārpstiņu un aizmiga kā nāves miegā.
Ko nozīmē? Kāpēc?
Es sadūru divreiz un man sāp...

Sarkana, sarkana, sarkana tēja, karsta un salda man stikla krūzītē uz galda.

Līdzīga laikam šodien esmu arī es: salkana un karsta kā tēja ar visu piparmētras piedoto vēsumu, un caurredzama kā stikla krūzīte.

Viss - nobijos no savas ēnas.

Nāk vakars, pēc pusstundas nevarēšu vairs strādāt, nezinu kā pavadīšu atlikušās stundas...

Zīlītes šodien ir nekaunīgas! viņas speciāli ilgi sēž pie paša loga, riebīgās!!!