Skatos vecas bildes.

Kojās dzīvot bija savādāk, šķiet, ka jautrāk, interesantāk un, galu galā, bērnišķīgāk.
Tagad labprāt atgrieztos, tas taču bij tik jautri.
:)

Māžošanās, pankūku cepšana šaurā, studentu pārpildītā virtuvītē, vakariņas gaitenī un romantiska pasēdēšana uz palodzes... Un, neizbēgami, ilgas atvadas vakaros un arlabunakti katram savā cellē.

Bet gribētos.
Padzīvot tā vieglprātīgi un NEkopā.
Nu gan tālu aizskrējuši un ar istabas augiem apauguši, vairs nebūtu vietas kopmītnes istabiņā mums.
Laikam TĀS jaunības dienas pagājušas...