Dievs, dod man mierīgu nedēļas nogali un vēsu saulrietu pie jūras.

Tās vēsās smiltis, kas līst no saujas;
maigos mākoņus, kas saulē sārtojas kā āboli tālajā dārzā;
tikai viļņu šalku un tavus čuktus manās ausīs.

Man mazliet bail.
Bail, ka nevarēšu noturēt...

...ka man nemanot tā pasaule sabruks, ko tik smagu tagad veļu uz saviem pleciem...

Dīvaini, dīvaini...

Pagaidām esmu tiksuperlabajaukamīļauzcītīga, ka brīnos, jo nu nav jau gluži raksturīgi man sēdēt no rīta pirms lekcijām biblenē, vai celties 7os no rīta lai arī studijas sākas tik pēc 10iem, un vakaros atkal biblenē...
Ceru, ka nebūšu izdarījusi tik daudz, lai šodien nebūtu šai pat mazliet karstajā vietā ko darīt. Kamēr nav nets savā datorā - mājās nav interesanti...

Kur ir mans veselais saprāts???

Ak.....

Vai zināt - šodien ir tik laicīgi skaista diena...
Laika prognoze - pēc 6iem vakarā pludmale būs pilna cilvēku.
Skatīties laikam neiešu.