Šodien jau sāku riktīgi nest mantas un ievākties.
Rīt laikam pabeigšu, jokaini k-kā tā...

Galvenais ir tur satilpt.
Lielais prieks, ka izdevās iekārtot visu lai istabas vidū būtu gana liels placis dejām, ja dabūsim normālu dīvānu/dīvāniņu būs vēl lielāks :P

Vienalga jokaini.

Ko lai apēd?

Nejau pirmo reizi ar šķiltavām uz poda...

Sāku posties/mosties uz centru meklēt guļamo.

Izklausās kā aiz loga sienāži sisinātu.
Kā vasaras vidū laukos aiz loga garajā zālē.

Jā, tādu vasaru vēl vēlos, kas dos?
Dievs, bet laikam vairs ne šogad.

Izrādās dzirdu ne vienīgā.
Esot īsti. Tepat īsajā zālītē pie strūklakas.
Varētu iet tur pagulēt, vējš, vasaras smarža.

Nostaļģija, skumīgi, klusums.

Jūtos kā jūnijā.




Vakars vienatnē.
Ja neskaita gultu, datorīti, arbūzu, un brilles uz acīm.

Nav problēmu ar to, ka pavadīt nakti bez viņa.
Bet vai es to vēlētos?

Nē.

Viņš ir tā vieta/sajūta/cilvēks pie kā piederu.