Neatstāstīšu sarežģito iemeslu kāpēc te tik ilgi nebiju.

Uzrakstīšu vien to, ka 7DIEN GĀJA FORŠI :)

Ilgojos.
Vienkārši ilgojos.
Varbūt pat ilgojos pēc īstas ilgošanās, gaidīšanas miglainā, vēsā rudens vakarā.

Varbūt ilgojos pēc rudens.
Kad no jumtiem novembrī raso nakts salnas ūdens...

Jūtos: ilgaina ?
Šūpoju kājas pie: Frank Sinatra - The September Of My Years

Man vasaras vienmēr ir par garu.
2 mēneši un es jau sapņoju par kailiem kokiem, dzidru gaisu, mēnesi, un satraukumu kāds tikai rudenī.

Jā, jā, pat kastaņiem raisās augļi. Adatas spraucas ārā, tik asas, ka gribas ņemt rokās, mest, žonlēt, just plaustu ādā duramies.

Ek, zaļie bumbuļi koka zaros, slīgst lapu kuplajos staros.

Skolā kabinetos tumšāks vienmēr bija rudenī. Lietus aiz loga, lampas pie griestiem un vēl jaunās skolēnu galvas... Ziemā sniegs tā koda sienas krāsā, ka acis žilba skatoties.
Vasara ne tuvu nav tik dīvaina.

Nemīlu vasaru.

Jūtos: vasaru nemīloša