Ar baltajām ķepiņām...



Mincis vienmēr paliks mīļā piemiņā, neaizmirstams, spalvains, mežonīgs, pelēks, bailīgs un drošs, meiteņu mīlulis.
Smukais rokākodējs.
Siltais uz kājām gulētājs.

Bija kādreiz mazs un smieklīgs, tad liels un mežonīgs.

Man vienmēr paliks rētas uz rokām no viņa kodieniem un skrāpējieniem, bet murrāšanu nāksies vien atcerēties bez redzamiem pierādījumiem.

Varēšu smiet kā viņu mazgāju un staigāju ar palagā satītu pa māju.

Žēl, ka viņš vairs negulēs istabā vai virtuvē uz avīzēm. Netraucēs mācībās, jo tieši tās grāmatas, kuras man mācībām, viņam vislabākās gulēšanai.

Mincis bija lielisks kaķis.
Galīgi mīļš kaķis būtu neiederīgs, bet Mincis... :)
Ideāls.

Paldies, ka mums viņš bija.

Nu jā... Atkal jau gribas paraudāt.
Man pietrūks. Nu vairs nemaz negribas mājās, nu vēl mazāk kā agrāk. Tur nav Minča.



Lai arī aizgājis, mīlu.

Jūtos: mazliet raudulīga
Šūpoju kājas pie: Ella Fitzgerald - I Didn't Know About You

Lietus.
Aizsvīduši logi autobusam.
Rīts vēl agrs un zīmē uz loga acis, kas raud.

Šī diena tik skumji silta, smaga prieka pilna...

Mākoņi pāri māju jumtiem debesīs, putni starp mums; mūzika skan, iekšā tāds klusums.

Par tik daudzko žēl, un tā gribas vakaru ar mieru saldu kā tikko slauktu treknu pienu. Varu vēl atminēties kā bērnībā vakaros pēc tā tik labi nāca miegs.

Jūtos: lēna ?
Šūpoju kājas pie: Ella Fitzgerald - When A Woman Loves A Man