Vakarnakt, ne šonakt.
Gulēju ar mīļu mantiņu blakus; mīksts, silts, miega pilns. Mans lauviņš.

Mūsu mīkstajām mantiņām patīk, ja laiku pa laikam paņemam natī pie sevis. Tāpat kā bērnības bildēm un drēbēm, atmiņām tīk tikt apmīļotām, iesmaržotām.

Visur pelēks.
Tā vien šķiet, tas ne jau mākoņu dēļ, jo gaiss pelēks. Tik ļoti, ka negribas domāt...

Šodien sirdij gribas apskaut, aijāt, ar šūpuļdziesmu aijā-aijā-aijā...

Vien ap peļķēm gāju savādāk, atpakaļ gāju tāpat.
Kājas slapjas, tāpat.
Lietus vēl līst, tāpat.

Un ja reiz tāpat, tad drīz pārstās līt. Un šodien saules nebūs.

Šķiet Tukumā atkal varētu būt kā 6dien. Pie RIMI ūdens līdz ceļiem, slīktošas mašīnas, slapjas kājas.