Izskrēju uz brīdi ārā. Laiks patīkams... Gribētos pastaigāties, bet siekalu norīšana atgādināja par ausīm.
Tempratūra beidzot pacēlās par grāda desmitdaļu, nu ir 37.2, jākāpj atkal gultā svīst.
Jā, es jau gandrīz 2 nedēļas slimoju, nu nav laika normāli izveseļoties.

Un vispār, pie reizes nomēģinu svaigu lejupielādēto cibas klientu :) Šobrīd šķiet OK.

Vairs jau nevar saprast - vai gribu, vai negribu uz mājām.
Būtībā es tikai gribu pastaigāt pa pilsētu, beidzot visu parādīt, padejot lielā virtuvē, un elpot vasaras gaisu... mājās?
Laika tik maz. Ierodamies 5dien vēlu vakarā, prom jau 7dien pa dienu... tik daudz jādara. SASODĪTS, kad varēs mierīgi nekur neskriet?????

Jūtos bezspēcīga, gulējiens gultā beidzās ar neko. Esmu 37.2 grādus pēc Celsija karsta, āda diemžēl nav sviedru mitrināta, galvā gandrizvaipavasarareiboņapātija.
Drīz būs vakars, gaidu.

Šūpoju kājas pie: Cafe Del Mar - Mississippi Rollcall