Piens kafijai bija atstāts gandrīz ideālā daudzumā.
Vēl 2 kubikcentimetri balta 2,0% Valmieras piena un rīta kafija būtu nevainojama.

Rīts varēja būt ideāls. Cik daudz gandrīz ideālu rītu jau bijis, nu šis gan nē, bet tomēr... Man gribētos, kaut vai ne tos ideālos, bet tos - GANDRĪZ un bez modinātāja. Vēl 3 stundas miega + vēl VIENS cilvēks + vēl šis-tas un rīts būtu lielisks.

Un mana jaunā dzīve man patīk.
Patīk, ka uztaisi man maizītes.
Patīk, ka kutini man kājas.
Patīk, ka uzmet lūpu un lūdz izsukāt matus.

Man patīk būt ne-vienai ar tevi.

Un es atkal gaidu vakaru.



(aizvieto "patīk" ar "mīlu", un "man patīk" ar "es mīlu" - Tā tākā būtu patiesāk. Bet nu dari kā vēlies.)

Un tagad es pasmaidu :)))

Jūtos: ilgains
Šūpoju kājas pie: nav

Es šai dienai neticu.
Un laikam arī neticēšu.
Gribu mazumiņu īsta aukstuma, lai pamats justies slikti. Bet nē - nedod man to.
Viss sagriezies - šodien nav tā kā bija jābūt, tikai sirdī ir tieši tā; vai man iet ārā? Varbūt nē?

Jūtos: nekā nejūtos
Šūpoju kājas pie: Gostji iz budushchevo

Spīd saule spoži un šī pasaule ir mana.
Milzīgas kondorkaijas lido pār pelēkiem jumtiem un man šķiet, ka nav vēja.
Nemiers, miers mijas manī. Rokas grib pastiepties tuvāk, bet raujas atpakaļ, labā kāja trīc, bet kreisā nespēj izkustēties. Noriju to, kā nav manā rīklē.
Un kondorkaijas lido, es skatos, negribu viņām līdz, gribu...
Nē to jums neteikšu; tikai Tev.

Jūtos: radošs
Šūpoju kājas pie: Gostji iz budushchevo

Tikko sajutos pazudusi.
Ko es gribu?
Ko vēlos?
Un kas tad īsti man ir, kas man pieder?
Es pat īsti nezinu, kur atrodos - kaut kur pa vidu.

Nu paskaties - tur esi tu, tālāk pa labi ir kāds cits, un aiz muguras un priekšā tik daudz ļaužu - un kaut kur esmu es. Starp jums visiem. Tikai nezinu kur.
Vajag atsvaidzināties un tīri paraudzīties; atrast norādi, kādu akmeni mežmalā vai vētras neaizskalotu baļķi liedagā, vai alas sienā iededzinātu vārdu, kas saka - te nu tu esi.

Ej, palūkojies apkārt, izsāsti man.

Jūtos: mierīgs
Šūpoju kājas pie: Zodiaks

Ticiet vai nē, esmu dikti normāla. Es neticu, negribu ticēt...
Nu tātad ir tā, ka kādi 3% ir tik pat "dīvaini" kā es un tikai 2% ir vēl normālāki.