Atceros kā skatījāmies bildes.

Viņš neko nestāsta, es nejautāju; cik reizes viņa ir pieminēta?
Viņš nestāsta neko, es arī nestāstu, bet noteikti bija vēl arī šajā vasarā. Atceros vienu bildi, nekā sevišķa, neatceros izskatu, tik vienu zīmīgu apkārtnes niansi un ir skaidrs - šī vasara. Nav svarīgi, kas tas bija, bet es redzēju.

Man gribas zināt – kāpēc. Neko nejautāšu, un viņš nejautā, nestāsta. Var jau būt, ka nav svarīgi, bet tomēr ir.

Kāpēc es tajā meklēju problēmu???

Šūpoju kājas pie: Anima Sound System

Tu sagādāji man šīsdienas lielāko pārsteigumu.

Tik jau tik ilgi tevi lasīju. Tik skaisti. Man tik ļoti pazīstami.

Un domāju, vai ierakstīt ko, vai pievienot savu draugu sarakstam, sajūsminājos par Tevis rakstītā skaistumu.

Sevī sapratu, ka nevēlos pievienoties to sarakstam, kas seko aiz "esmu draugs:...."; nebija svarīgi, tevi lasīju, lasu, lasīšu.
Bet te pēkšņi – Tu to izdarīji. Un nu zinu, ka Tu mani lasi.

Nu man ir svarīgi būt tajā sarakstā, nebaidos!

Tu saproti, ka šis ir par tevi :)

Jūtos: priecīgas nesenas atmiņas :)
Šūpoju kājas pie: Anima Sound System