vizītēm pie ārstiem, tākā bij jau laiks. Mūžīgās regulārās apskates. Bet savādāk, jau nekā.
Atliek cerēt, ka nenokāsīs 5ls par sonogrammu, kā parasti, tas nu ir vājprātīgi...
Brrrrrr, galīgi negribās iet, bet, jāiet, atkal jāstāsta par savu dzīvi svešiem cilvēkiem un stulbi jāsmaida, lai saprot, ka ir labi, kā ir.
Bet tas jau tikai 1dien.

Jūtos: sabijies
Šūpoju kājas pie: Zemfira

Nu lūk! Viņa atkal ir prom un varu kārtīgi istabu izvēdināt!!!

Tās dažas dienas, ko nācās pavadīt karstā istabā... Tas bija grūti, ne šausmīgi ;) Vienkārši apgrūtinoši bez gala.

Naktī spārdīt segu, ienākt istabā, kur nevis gaiss, bet negaiss, elpot savu elpu, savas elpas elpu un viņas, un visu pārējo elpas. Brrrrrrr.
Bet nu atkal atrauju logus, un mitrais atsvaidzinošais dzīvais gaiss iespiežas istabā!

:)

Šūpoju kājas pie: Zemfira

Man vajag jaunu gaisa pili.

Pagulēt gultā, būvēt, vīt, tīt, veidot, jaunu, vēl skaistāku. Vieglu no gaisa, bet izturīgāku, mirdzošu kā dimants, bet plānu kā zirnekļa tīmeklis, krāsainu kā rasa pirmās vasaras dienas rītā spīguļo zālē.

Uzcelšu sev pili un dzīvošu ar to uzliktu uz skapīša pie gultas, lai atcerās manus sapņus, lai uzsūc sevī manu laimi, lai atstaro to desmitkārītgi kā slīpēts košs un tikai mans dārgakmens.

Un manis kļūs vēl vairāk. :)

Jūtos: gandrīz laimīgs
Šūpoju kājas pie: India Arie