Rīts.

Pamodos viena. Nu kā jau vienmēr. Ikdienišķā māsa blakus gultā (kura
pagaidām nav atgriezusies) jau neskaitas. Vienalga pamodos viena, nu ,
protams, tas tikai fiziski, un tā varētu arī nebūt.

Nejautā man kā ir patiesībā, jo es nemeloju.
Parasti...

Tā nu es sēžu es pie savas (mūsu) datorītes un vēlos, kaut nebūtu
jāmācās.

Nē, nav jau ne vainas; vajag tikai saņemties.
Piespied mani mācīties!!! Man pašai pietrūkst spēka.

Jūtos: diezgan truls
Šūpoju kājas pie: India Arie - Video

Sēžu, ir 7diena. Grūti man tam ticēt.

Saule spīd manā logā, kaut varētu iziet tagad, tagad iziet pastaigā. Bet ne vienai. Ar Viņu pie rokas.

Nē, nē, nē. Kad vairs nevarēšu pamācīties, izmazgāšu istabu.
Nesapņot par pastaigu!
Un nebradāt stādos, kā kādā Jumpravas dziesmā...

Jūtos: dīvains
Šūpoju kājas pie: Nina Simone - House of the rising sun

Es gribētu sniegu savā istabā.

Iebērt to gultā, pakāpties uz mazākās pārslas un lekt.
Iesmaržot baltumu un apēst tā tīrību.
Meklēt sniegā savu sirdi; kaut arī tā nav pazaudēta, es vienkārši gribu meklēt. Un ja nu izdodas? Es ticu, ka var atrast nepazaudēto!

Bet sniega nav.
Nav sniega manā istabā.

Jūtos: dīvains
Šūpoju kājas pie: The Cranberries - Ode To My Family

tikko ieskatījos draugiem.lv .

Kas par stulbumu. Vai tiešām ļaudis vairs nemāk normāli rakstīt?
Cik man netīkami lasīt savā viesu grāmatā tos šausmīgos SH, AA, CH, II utt. utjp. ...

Kur palikusi latviešu valoda?

Vai patiešām 90% cilvēku nav iespējas rakstīt ar garumzīmēm???

Nu varbūt viņi tēlo baigo čatotājus, kāda jēga? Es saņemos.
Nu bet protams! Man taču nav citas iespējas - es nedrīkstu! Vai man vajadzētu nodot tulkojumu pilnu ar AA, UU, KJ un citiem brīnumiem?

Tā teikt - LABO PATS!

Jūtos: neizprotošs
Šūpoju kājas pie: Jazz lullabies