Pēc lekcijām viņš atnāca un teica, ka šovakar iešot programmēt un atpakaļ būšot vakarā - t.i. varbūt ap 12iem. Vot tik draņķīgi ilgi nebiju jutusies! Iekšā viss sametās kopā un grūti bija neizmest žulti kopā ar tikko izderto melno tēju uz grīdas un varbūt viņam virsū.
Saņēmos. Pasēdējām gultā kā vienmēr, no manis, kā jau vāja cilvēka, tika izspiesta muguras masāža. Viņš tākā izdomāja pagulēt, bet man tākā uz asariņu velk. Jā, jā, jā; viss mainījās, viņš pēc 30 min pateica, ka laikam jau ies programmēt tomēr rīt. UUUUUUUUUUUUUUUUUUUUU thank God. Dzīve skaista, a Viņš guļ.
Piespieda mani pa to laiku pamācīties; nu bet vajag jau arī. Un re - mapīte ar kr.val materiāliem ielikta klēpī un tākā domās cenšos pie tās turēties, tākā iesākts jau ir!
Un vispābā. Šovakar tākā aprit mēnesis...