Gaiss, lietus, atmosfēra atsauc atmiņā pirmo rudeni Ventspilī.
Toreiz romantiskais noskaņojums, meklējumi, pastaigas pēc lietus un lietū. Man kāds bija teicis, ka Ventspilī neesot rudens. Sētnieki nobirušās lapas noslauka pirms tās vēl sasniedz zemi. Bet jau toreiz es atradu. Košas tumši sarkanas lapas zaļā zālē un uz iedrupuša asfalta. Jā, tādā brīdī pat Ventspils ir skaista.
Nu vai vismaz sajūta...
Otrajā rudenī man te pat iepatikās. Biju iemīlējusies un mati pilni ar vēju. Tāds miers un enerģija. Klusas, tukšas ielas, oranžas gaismas un pastaigas vējā.
Trešais rudens... Nebija laika pamanīt. Pārvākšanās, skola. Tik vien atceros, kā pirmo septembri. Jo ...
... sāku pieaugt.
Šis rudens sākas ātri. Šodien noteikti.
Vai izdosies izbaudīt? Sajust, aptaustīt.
|