Vējš pažuvušajās bērza lapās šalc līdzīgi kā alkšņu birzs tālajās bērnības vasarās.

Mās! Atceries? Tur bija 5 istabiņas. Un bija vienkārši labi.
Nekad tā ar neuzkāpām lielajā ozolā, un man nebija tik ļoti bail no zirnekļiem, un saldās meža zemenes dārza lejasdaļā mmmm.

Kādēļ dzīvei nav atpakaļattīšanas poga?