Man ir bail novecot. Neizskatīties jaunai, svaigai, iekārojamai. Man bail, ka mans vīrietis mani nemīlēs, un vai es mīlēšu viņu... Ne es ne viņš nebūsim tie paši. Man bail novecot pat mazliet, viss tik strauji mainās, un jau pēc nedēļas mēs visi esam savādāki. --------------------------- Sākums domai pierakstīts kaut kad 18.11.2004. pa ceļam uz mājām autobusā Rīga --> Limbaži. Tātad laikā no 12:05 līdz 13:50.
Jūtos: tired Šūpoju kājas pie: lekcija
|