 | |
|
Vakar jauki parunājos ar grāmatinu, kas pie manis ir tieši šādam nollūkam, un pirmo reizi viņa man deva sakarīgas atbildes. Jauki izkaidroja pašreizejo situāciju (kaut arī tā itnemaz nav jauka). Bet atbildi, ko darīt, protams, nedeva. Manī ir labirints bez izejas. Laikam nāksies to kaut kāda veidā izcirst vai iemācīties lidot. |
|
| |
| |
|
Šodien 22. trolejbuss, ar kuru braucu mājās, man sagādāja patīkamu pārsteigumu - tā rūkoņa izklausījās pēc ērģeļu mūzikas |
|
| |
|
Tāda dīvaina sajūta. Jau atkal absolūti neko negribas darīt un neko arī nedaru. Tik apēdu kādu gardumiņu un lasu grāmatas kā arī uztraucos par sev mīļajiem. Tikai kāda gan man jēga par citiem tā uztruakties? Nav jau mana dzīve un neizmainīt to, kas nevēlas mainīties. Pēc to teiktā, kas uztraucas par mani, man vajadzētu tagad cītīgi apmeklēt visas stundas un gandrīz nepārtraukti mācīties, lai varētu labi nolokt eksāmenus, bet mani pašu tas it nemaz neuztrauc. Vai nav vienlaga. Man ir radies tāds dīvains mēŗkis par to, ar ko es vēlos nākotnē nodarboties. Ideja ir kļūt par aromaterapeiti, kas diagnosticē pēc auras. Atliek vien iemācīties redzēt pašas auras. informācija un vinginājumi internetā ir pieejami ļoti dažādi, nevar īsti saprast, ar ko sākt. Vēl arī pa vidu ir diezgan liela neticība, jp pašai liekas, ka liela daļa, no tā, ko es redzu, ir vienkārši smuki redzes gļuki. Bet vismaz pati aromaterapija šķiet, ka gan nav norakstāma. |
|
| |
|
Pē, Čaka iela smird. Nesaprotu kā cilvēki var atvērt logu un izvēdināt telpas, jo tas gais tiešām smird |
|
| |
|
Visus valsts kazino pārvaldīja Nightqueen, lai virzītu jaunās sērgas izplatību, kas tika dēvēta par MTG, visu azartspēļu iestādēs tika atļautas tikai kārtis ar dīvainiem attēliem un mākslinieciskiem tekstiem. Tā šī azartspēļu magnāte sēdēja savā galvenajā kazino, slaucīja putekļus no kolekcijas kārtīm un vēroja apkārtējos. Vienā stūrī sēdēja mūsu labais draugs cīnītājs, kas bij pievērsies uzvarētaju nometnei, taču vīruss bija viņu skāris pārāk smagi un latīņu valodas vietā viņš izteicās tikai ar kāršu flavour tekstiem. Pārvaldniece viltīgi pasmīnēja „Tagad tu esi manās rokās”. Pēkšņi atvērās durvis un iekš kazino iesoļoja bariņš treniņbiksēs tērptu jauniešu. Šī bija viņu dzimšanas diena. Viņi apsēdās pie viena no galdiņiem un teica „Davajtje poker!” Pie viņiem piegāja dalītājs un izdalīja kārtis. Sākumā viņi skatījās ar nelielu izbrīnu, domādami ka tā ir jauna versija, taču nespēdami izburtot kāršu tekstus (saimniece atzina tikai trū angļu kārtis) viņi sāka trakot „Čo za her? Nam nado čitatj buržujskii jazik? Umritje fašisti!” Un jubilārs metās virsū kazino labākajam dalītājam. Tā kā dalītājs bija jau noguris medījot cita vīrusa ieviesējus – yu-gi-oh spēlētājus – tad viņš nespēja pretoties uzbrukumam, tika nogāzts zemē un spārdīts. Nightqueen saprata, ka jārikojas ātri, kā par nelaimi vienīgās kārtis, kas viņai bija pie rokas, bija black lotus – augstākās raudzes narkotiku deva, pie tam ar speciālo platīna skaidu maliņu. Nightqueen notrauca asaru, atvēzējās ar kārti un iesaukdamās „Black lotus par brīvu” iesvieda ar to gopņikam. Kārts iegāja tam zem ādas, nenodarot ļaunumu. Viņš nicīgi paskatījās uz Nightqueen – eto vsjo na što ti spasobna?” Taču pēkšņi viņš saprata, ka visa milzīgā kazino iemītnieki alkatīgi uzlec kājās un metas viņam virsū. Nabaga sportists tika nogāzts zemē un necilvēcīgie MTGšņiki rāva viņa miesu, pūlēdamies dabūt kāroto kārti. Jubilāra biedri to redzēdami šausmās metās ārā no kazino. Šis fragments no biedra Sturmer stāsta mani vienkārši satrieca |
|
| |
|
Un jau atkal man atas ir izdevies=> tūlīt būs Ziemassvētku brīvlaiks un esmu saslimusi. Tas tā laikam jau divpadsmito gadu pēc kārtas. Nākotnē, iespējams šīs saslimšanas varētu izpausties kā ziemassvētku depresija. Bet šobrīd, lai arī man sāp galva un tek deguns, iekšēji jūtos diezgan labi. Šobrīd ir doma, ka jāiet un jānopērk sev ziemassvētku dāvana. Esmu noskatījusi vienu korseti, kura diemžēl nav "true", jo ir aiztaisāma ar rāvējslēdzēju. Gribas slidot. |
|
| |
| |
| |
| |
|
Braucot vilcienā kaut ko sapratu. Es sapratu, ka gribu tamborēt. Kad aizbraucu mājās, tamborēju, bets apratu, ka prasmes ir zudušas. Māku tikai kaut kādus visparatākos raktus, kurus tāpat nojaucu. Nekas, būs japameklē kāda grāmatiņa un gan jau kaut kā. Vismaz zinu, ko kāds saņems uz Ziemassvētikiem kā davanu. |
|
| |
|
Man ir radusies alerģija no skolas. Kad tajā ierodos, man vienkārši paaugstinās ķermeņa temperatūra, sāk sāpēt galva un acis. |
|
| |
|
Es nedrīkstu iemīlēties, es nedrīkstu iemīlēties, es nedrīkstu iemīlēties (stulbie taureņi), es nedrīkstu iemīlēties... |
|
| |
|
Es jūtu ka pēdējā laikā aizvienvairāk pazūdu no ikdienas rutīnas un visādiem pienākumiem. Nespēju vairs aiziet uz skolu, jo tā an sāk likties kā bezjēdzīga laika nosišana. Darbā arī vairs nesoēju nekam īsti koncentrēties. Neko negribas. Sāku dzīvot gandrīz tikai virtuālajā un sapņu pasulē. Man bija pārsteigums, ka tad, kad es sajutos tik ļoti vientuļa, piekāsta un pamesta, no visdažādākajām pusēm parādās cilvēki, kuri man neapzināti palīdz. Viņien ir lielākas problēmas nekā man un man mēģinot palīdzēt viņiem, pašai paliek labāk. |
|
| |
| |
| |
|
Kad satikos pēc ilgiem laikiemar savu vīriņu pie Origo. Kāda dāma pienāca mums klāt un teca, ka redzot, ka starp mums ir mīlestība. Un uzdāvināja jauno derību :D |
|
| |
| |
| |