| |
| |
| |
|
Jūtu,ka man kaklā ir kaut kas ieperinājies. Tas maigi skrubina manas mandeles un es jūtu, kā tas pamazām notiesā manu balsi. Šķiet,ka ceturtdien angļu valodas runāšanas daļā man ies jautri. |
|
| |
|
Tā, matemātikas ieskaite uzrakstīta. Kā vienmēr no visiem šāda veida pasākumiem izgāju stundu pirms laika. Šķiet ka uzrakstīju labi, bet man vajag kādu,kas uz eksāmenu man pamācītu triganometriju. |
|
| |
|
Wī, es šodien nodarbojos ar mazohismu. Mazas,melnas,neievalkātas kurpītes ir jautrs pārbaudījums. |
|
| |
| |
| |
|
Beidzot esmu tikusi pie sava jaunā telefona. Patīkami,ka Rīgā ir tik daudz bezmaksas neta dalītāju. Varu zvanīt caur skapi un neko nemaksāt. |
|
| |
|
Vienalga, vai sadegt uz zemes Vai sasalt debesīs. Es esmu vien silta gaļa, Ko saprāts vairs nebesīs... ...no izrādes "Klondaika" |
|
| |
| |
| |
| |
|
Es tagad nevaru izdomāt kā labāk dzīvoties - kārtīgi un ilgi sapņot savus nakts sapņus vai ne īpaši labi izgulēties, izbaudīt nakti kā tādu un pa dienu justies kā sapnī, bez sajūtas, ka tā tiešāmir realitāte. |
|
| |
|
Uz priedes saknes sēžot, sildoties pie pašas priedes un klausoties vilnīšu mūzikā jutos citiem neredzama un pilnībā drošībā no visa un visiem. No manis bija aizbēgušas visas manas bailes. Bet tuvojoties mājai, tās visas atgriezās un man palika skumji. |
|
| |
| |
|
Cilvēki ir nedaudz dīvaini. viņiem patīk par visu ko atvainoties. Gāju aizdomājusies pa ielu un uzskrēju netīšām virsū vienam tantukam un viņa uzreiz man sirsnīgi atvainojās. Pēc 10min Drogās pie kases dāmai nokrīt uz zemes viņas tikko nopirktais acu zīmulis. Viņa man atvainojas un tikai tad liecas tam pakaļ. Atvainojos, ja kādam bija garlaicīgi lasīt :P |
|
| |
|
Esmu ģeniāla. Vakar sportā kaut kādā veidā sačakarēju muguru. Tagad es vairs nespēju uzvilkt/novilkt savus mīļos zābaciņus, jo man nenormāli sāp. Apģērbšanās kā tāda man šodien aizņēma divas reizes vairāk laika kā parasti. Vismaz bioloģijas skolotājs apsolīja man pirmdien to muguru izmasēt, ja tad viņa vēl sāpēs, un man šķiet, ka sāpēs gan. Jūtos kā vecs tantuks, kas nevar pieliekties, lai kaut ko paceltu. |
|
| |
| |
|
Caur gaismas ceļu no manām uz tavām acīm plūda dvēseles spoguļa esence. Tad, klusuma elpas apstarots, tavās abis parādījās baiļu dēmona acis. To redzot, mans tā radinieks no prieka salēcās. Viņa prieks pārvērtās par manām bailēm. Man ir bail. |
|
| |
|
Šorīt grāmata atkal mani raksturoja kā labirintu, bet šķiet, ka gaisma ir saskatāma. Prieks, ka vismaz dažiem citiem ar sava labirinta iziešanu veicas labāk nekā man. Šodien es kļuvu par rozi. Sajutos skaista un cēla. Esmu roze, kas skaisti smaržo un cenšas ar savu smaržu iepriecināt citus. Esmu roze, tāpēc neatkarīga. Visas atkarības mani aizēno, bet es vēlos nokļūt tuvāk pie saules. Bet arī rozei reizēm ir vientuļi, tia ir vajadzīg mazais princis, kas par to rūpējas un kas ar to runājas, un nebeidz mīlēt pat, ja atrodas pavisam uz citas planētas. |
|