The · Nightqueens · Game

Šodien man beidzot izdevās pamosties pirms divpadsmitiem rītā(dienā?) un es to nenožēloju. Mans uzdevums bija jau atkal nošķūrēt sniegu no dārza taciņām, jo pēc vakardienas šķūrēšanas, tas cītīgi atkal birdināja savas milzīgās pūkas. Kad tīrīju, man likās, ka kaut kā ir nedaudz vēsāks nekā vakar, bet man likās, ka varētu būt tik kādi -5 grādi. Kad kustās, tad parasti jau ir silti. Jauki, ka gar māju čaklais kaimiņu rūķītis jau bija notīrījis, tāpēc man nevajadzēja pārpūlēties, kā man tas sanāca vakar. Būs viņam kādreiz kaut kas gards jāuzdāvā, jo agros rītos miskasti viņš arī no ielas atved līdz mūsu sētai atpakaļ. Vēlāk uzzināju, ka ārā patiesībā ir – 12 grādu. Bet skats uz pasauli šodien ir vienkārši satriecošs. Ja vajadzētu šodienu uzgleznot, tad varētu izmantot tikai balto krāsu, ko papildināt ar saules zeltījumu. Vēlāk, braucot pa jūrmalas šoseju, uz visām pusēm bija redzama šī ziemas pasaka ar baltajiem kokiem. Gribējās vietām izkāpt ārā, lai varētu pafotografēt, bet tas diemžēl nebija iespējams, jo omai vajadzēja laicīgi nonākt Rīgā uz slimnīcu. Rīgā sapratu, ka ārā ir tiešām auksts, jo iepriekš man tā nelikās. Šķiet, ka šeit ir pat vēsāks kā Jūrmalā, bet tas arī varētu būt iespējams, jo mājās mani vēl nedaudz silda ūdens, ko sasildījusi bij vasaras saulīte, bet tam vajadzētu drīz beigties un situācija ar temperatūrām būs pretēja. Pa ielām staigājot, man nosala seja, tāpēc man radās vēlme pēc kārtīgas biezas bārdas :P Izlaidu matus un tad jau bija daudz labāk. Patīkami arī bija beidzot nonākt siltā istabā, kur uzliku un Queen dziesmu „A winters tail”, kas sadejojoties ar saktu pa logu – apsniguši jumti, kūpoši skursteņi, ziemas miers – radīja brīnišķīgu sajūtu. Pēc tam uzliku Agalloch albumu „Ashes against the grain”, palīdu zem silta pleda un tagad nu es šeit esmu ar ziemīgu patikšanu sevī un visapkārt. Pilnai laimei vēl būs jāuztaisa karsta tēja.

Pavisam nesen sapratu omīšu pārmērīgo gādību un vēlmi,lai mīļie mazbērni būtu paēduši, lai arī viņi jau sen ir ne tikvien paēduši, bet jau pamatīgi pārēdušies. To sapratu,kad nodarbojos ar sava vīrieša piebarošanu. Ja kāds ir mīļš un dārgs, tad gribas,lai viņam nekā netrūkst, tāpēc mīlestība, siltums kā arī ēdiens netiek žēloti.

No rīta 1,5h spaidīju telefonamodinātāja pogu 'atlikt', kas atliek modinātāju pa piecām minūtēm. Rezultātā man visu atlikušo dienu laiks iet lēnāk, lai arī īsti nesaprotu, kādēļ tā. Jebkurā gadījumā ir interesanti katrā šajā piecminūtē redzēt citu sapni.

+10cm:
1. Visi gaismas slēdži atrodas zemāk nekā parasti
2. No vilciena ir vieglāk izkāot, jo nav tik liels lēciens no pēdējā pakāpiena līdz zemei
3. Neesmu kursā viena no mazākajām
4. Sajūta, ka bez papildus piepūlēs pārvietojos nedaudz ātrāk nekā parasti
5. Var viegli iziet cauri gandrīz visām peļķēm un nav arī jāuztraucas par pusizkušā sniega un sāls maisījumu, kas parasti ir diezgan nepatīkama padarīšana
6. LIelveikalā vieglāk aizsniegt augstākos plauktus
7. Vieglāk noskūpstīt savu vīrieti
8. Bet nejūtos vairs tik īpaša kā pati savā garumā.

Nekad nebūtu domājusi, ka manis apsegšana ar otru segu bez lūguma pēc tā, kad man ir nedauz vēsi, man varētu radīt tik patīkamu mīļuma un drošības sajūtu. Tas laikam neapzināti man atgādināja bērnību, kad mamma mani pirms gulētiešanas vienmēr silti sasedza.

Nu ko, sev dāvanu uz Ziemassvētkiem esmu iegādājusies - man beidzot ir savs portatīvais datoriņš. Bet tas nozīmē, ka diez ko daudz naudiņas man vairs nav un citiem nevarēšu sadāvināt to, ko vēlējos. Bet visādas pašdarinātas mīļlietiņas gan jau ka taps ;)

".. neskatoties uz dažādajām balsīm, visa dzīvā radība, visas būtnes, arī koki sarunājas savā starpā vienā - pirmtēlu, nojautu, sapņu, sirds un bilžu - valodā. Vienīgais, kas šo valodu vairs nespēj ne saprast, ne tajā runāt, ir cilvēks, un tas ir ļoti bēdīgi. Tas esot tāpēc, ka cilvēks vairs nesapņo un negrib dzīvot visā plašajā īstenībā, bet iešaurina to savos melos, likumos, interesēs, nedomājot ne par ko vairāk un visu dalot sev labajos un sliktajos, sev vajadzīgajos un lielajos. Cilvēks vairs nezina, kas ir viena lielā patiesība. Cilvēks vairs nespēj ieraudzīt dabas skaistumu, nezina, kas patiešām ir svarīgs, un tāpēc visu izposta. Tas esot bēdu, nelaimju un nenovēršamas bojāejas ceļš.

Ralfs Kokins "Kurzemes vilkaču nostāsti"

Exorcista saraksts par lietām un parādībām, kas kaitina, man lika aizdomāties par lietām, kas kaitina mani. No sākuma man likās,ka saraksts nebūs pārāk garšs,bet tas tik auga un auga, un auga, un auga, līdz tas jau sāka mani kaitināt.

+Tas,ka, ierodoties Rīgā, man vienmēr ir iekšējais kliedziens,ka Rīga smird.
+ Tēja maisiņos
+ Karsts vai silts piens
+ Muļķīgi jautājumi, kas rodas no slinkuma izlasīt tekstu līdz galam.
+ Cilvēki,kam kājās ir bikses, kurām sānos ir baltas strīpas
+ Pārlieka pieklājība, kurā ietilpst arī cilvēku uzrunāšana uz Jūs
+ Skolēni
+ Reklāmas
+ Atkritumu mešana uz ielas un ūdeņos
+ Atkritumu nešķirošana
+ Kāpu iežogošana
+ Draugu un radinieku uzticības izmantošana
+ Kedas
+ Grāmatu nelasīšana
+ Apzināta pāri darīšana dzīvniekiem
+ Jebkas,kas saistīts ar politiku
+ Mobilo telefonu melodiju atskaņošana sabiedriskās vietās,kas vispār ir autortiesību pārkāpums
+ Iphone fani
+ Inflācija,kas rodas tikai tāpēc,ka kāds pateicis,ka jābūt inflācijai.
+ Cilvēki,kas vairāku gadu desmitu laikā, ko ir nodzīvojuši Latvijā, nav varējuši iemācīties Latviešu valodu
+ Cilvēki, kas liek man darīt lietas, ko nevēlos.
+ Stāsti,kas sākas ar vārdiem "Manos laikos..." vai "Ja es būtu tavā vietā..."
+ Latvijas šoferu braukšanas kultūra
+ Pedantisms
+ Cilvēki,kas kavē
+ Mana sliktā redze
+ Cilvēki,kas uzskata,ka biologi pēta tikai puķes
+ Daudzu pasakaini skaistu māju nolaišana un apgānīšana
+ Kagors un alus,kas nav alus
+ Cilveki,kas aizņemas naudu un lietas un neatdod
+ Filmu surdotulkojumi krieviski
+ Cacas
+ Žurksunīši
+ Apzināta pasākumu sabotāža
+ Grafiti un tagi visur,kur vien skaties
+ Bērnu neuzvešanās teātrī un kino
+ Tas,ka labojot kontroldarbus var tik labi just,ka loģiskā domāšana ir labi ja vienam no 30 cilvēkiem
+ Detektīvromāni,jo viņu dēļ es jūtos apčakarēta
+ Cilvēki, kas piespļauda ielas
+ Smēķēšana
+ Stāvēšana kājās rīta vilcienā, kad ļoti nāk miegs.
+ Mērfijs
+ Majonēze maizītēs
+ Origõti
+ Tas,ka cilvēki neapzinās, cik skaisti viņi ir
+ Rindas pie tualetes
+ Jaunie krēsli vilcienos,jo viņos ir pārāk daudz robežu un, iekāpjot vilcienā, nevar redzet, vai un kur vēl var apsēsties
+ Tas,ka spēlējot boulingu, vienmēr sašķaidu labās rokas īkšķa nagu
+ Tas,ka mani šodien nosauca par panku
+ Tas,ka daļa grāmatu ir pārāk dārgas
+ Šis saraksts jau ir pārāk garš
+ Cilvēku pārlieku lielā mantkārība
+ Greizsirdība
+ Rītos,kad visvairāk gribas kafiju, automāts ir salūzis
+ Avīzes
+ Spalvas ne tur, kur gribētos
+ Necieņa pret kokiem
+ Iešana garām Roxy
+ Sniegavīru un smilšu piļu demolēšana
+ Gļēvulība
+ Vīrieši,kas ir vājāki par mani
+ copy, paste - "interfaks"
+ Netiro trauku kalni, kas tik krājas un krājas
+ Amonija hlorīds
+ Lavandas smarža
+ Sajūta,ka mani izmanto
+ Apziņa,ka man, acīs skatoties, melo
+ Komatu neizmantošana
+ Pokemonu rakstība
+ Omas taisītās miltu mērces
+ Muguras sāpes
+ Pēc Mārtiņa beķerejā svaigi ceptu buljona pīrādziņu ēšanas visur citur taisītie man liekas negaršīgi
+ Rakstīšana ar zilu pildspalvu
+ Atklāta špikošana no manis, kur ietilpst arī ideju zagšana
+ Cilvēku satraukums par to,ko par viņiem domā citi
+ Uzmākšanās,kad man ļoti nāk miegs
+ Mēnešreizes
+ Cilvēku nespēja kaut ko izdarīt un kļūt līdz ar to laimīgākiem, jo ir bailes aizskart vai sāpināt kādu citu
+ Priekšlaicīga nāve
+ Visvairāk mani laikam kaitina bezpalīdzības sajūta,kad kādam man mīļam cilvēkam ir slikti vai sāp.

No 7. - 12. novembrim kt K.Suns notiek LKA studentu filmu skate. Izrāžu sākums 21nos. Ieeja:bez maksas.

8., 10. un 12. būs skatāma arī filma "Raganas dārzs", kur galvenajā lomā esmu ES ^^

Vajadzēja man iegādāties mēnešbiļeti. Pie kases ierados 12:31. Pusdienu pārtraukums viņiem sākas 12:30. Nu ko, pusstunda kaut kur jānosit, jo kartiņu man tomēr vajag, tāpēc devos uz vietu, kur ļoti sen nebija deguns radīts - uz centrāltirgus paviljoniem ar domu, ka jāatrod zivis. Tā kā biju makten izsalkusi, bija interesanti izbaudīt tur piedāvātās smaržas. Gaļas paviljons no sākumā nekādas simpātijas neizraisīja, bet tad es uztvēru kādu patīkamu toni, kuram sekoju. Nonācu pie žāvējumiem un kurinājuniem. Caur cilvēku biezoknim redzēju gardās gaļinas, bet pārvarēju kārdinājumu kādu no viņām iegādāties. Izgāju ārā un es tikt kārdināta ar smukiem granātāboliem, bet es atkal noturējos. Piena paviljonā virmoja patīkama biezpiena smarža, siera rituļi man smaidīja pretī kā maija saulītes, bet nekas īpašu interesi nepievērsa. Maxima un Supper Netto veikali manī izraisīja nepatīkamas izjūtas, ko tirgū man tomēr gribas tirgu, nevis kaut kādus pensionāru veikalus. Pa vidam vēl bija viens nežēlīgi aromātisks garšvielu stends,kas darīja mani nervozu, bet es sev atgādināju,ka man šobrīd garšvielas pietiek, un pierunāju sevi,ka šoreiz ne, bet nājamreiz,kad gadīšos tuvumā, noteikti kaut ko iegādāšos saviem garšu eksperimentiem.
Tad nu beidzot nonācu galamērķī jaukajā zivju pasaulē. Nopriecājos par piedāvātajiem gardumiem, šo to pusdienām un vakariņām iegādājos un laimīga devos prom.
Rīgas centrāltirgus manā apziņā nav tikai tirgus, tas ir kas daudz vairāk. Bērnībā brauciens ar omu uz torieni bija īpašs iknedēļas piedzīvojums uz lielo pasauli,kur var dabūt gandrīz visu, ko sirds un vēders kāro.
Šodien bija pirmā reize šajā tūkstošgadē, kad pastaigājos pa šīm bijušajām cepelīnu mājvietām. Gan jau vēl drīzumā atgriezīšos,bet šodien tramvaji un vilciens, ar ko braucu ir pildīti ar karsti kūpinātu zivju aromāta molekulām.