The · Nightqueens · Game

Braucu ap pusnakti no Juglas ar sesto tramvaju un tur sēdēja divas meitenes, no kurām viena gan izskatījās blonda, gan arī tāda bija, un otra, kurai matu krāsa bija melna, bet blondums spiedās pa visām porām ārā. Pirmajai bija rokā Aldara zelta alus pudele, kurai bija iekšā rozā salmiņš (kurš dzer alu ar salmiņu? Nu labi, Aldaris jau nav alus), otrai Lucky dog sidrs, lai arī, kad reiz ir pagaršots īsts sidrs, tā gāzētā limonāde liekas pilnīgas muļķības. Iekāpa iekšā puišu kompānija, no kuras lielākais puisis ar lielāko pudeli, kurā iekšā bija šampanietis, devās iepazīties ar meitenēm. Man patika sajūta, ka viņa acīs parādījās nelielas bailes, kad viņš paskatījās uz mani un maniem zābakiem. Meitenes brauca uz Vecrīgu izklaidēties; galamērķis Esītis. Blondas sarunas un pudeļu saskandināšana un kopumā skats uz viņiem kā kādā lētā jauniešu komēdijā. Būtu jauki, ja viņas izkāptu galapunktā, jautrā noskaņojumā ar savām pudelēm rokās pastaigātos pa Vecrīgu un pēkšņi nonāktu kādā paralēlā dimensijā, kur ēkas ir tās pašas, bet parastos tusētājcilvēkus viņas neredzētu. Visapkārt tikai ēteriskas būtnes kā arī visas viņu radītās domas, kas visu laiku velkas viņām līdzi. Būtu jauki, ja viņas nobītos no tā, ko pašas redz, lai saprastu, kāda ir šī dzīve un kādas viņas izskatās uz pārējās pasaules fona.
Šāda mana prātošana nevienam nekādu labumu nedos, bet pēc jauki pavadīta laika kompānijā, kur alkohols netika lietots vispār, šāda muļķošanās liekas pilnīgi un galīgi muļķīga, lai arī cik muļķīgi šis teikums neizklausītos.