Pavisam nesen sapratu omīšu pārmērīgo gādību un vēlmi,lai mīļie mazbērni būtu paēduši, lai arī viņi jau sen ir ne tikvien paēduši, bet jau pamatīgi pārēdušies. To sapratu,kad nodarbojos ar sava vīrieša piebarošanu. Ja kāds ir mīļš un dārgs, tad gribas,lai viņam nekā netrūkst, tāpēc mīlestība, siltums kā arī ēdiens netiek žēloti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}