nav jau tā, ka es to nebūtu zinājusi kaut kādā mērā, bet tagad liekas, ka es to tiešām nebiju zinājusi, nekādā mērā.

vizualācija dara brīnumus ar mūsu apziņām.

doesn't feel like running to day - it's more like swimming .

Es sev atklāju: laukos nav bail no nāves. Vismaz ne tik ļoti kā pilsētā. Nāve pilsētā ir pārāk nedabīga. Tas ir viss, ko varu teikt par šo tēmu.

***
Kad dzīvo laukos, pilsēta liekas nereāla. Es nemaz neilgojos pēc pilsētas. Laiks tur plūst nevienmērīgi un katrai stundai ir baiļu acis. Pilsētā mani dvēselei ir hroniski paaugstināta tempratūra un pulsa pārsitienu. Pilsētā gribās pārāk daudz iegūt - draudzību, mīlestību, atzinību. Pilsētā grūti atšķirt sevi no citiem. Pārkarsušas dvēseles drudzi uzdod par kaisli, un vienas nakts īssaavienojums atstāj pārāk dziļas un sāpīgas rētas.
Pilsētā katram vajadzētu nēsāt līdzi strāvas stabilizatoru.
Laukos es nepārdzīvoju pat to, ka man nav draugu.

***
Niecinu pilsētu, bet, uzraks'tito pārlasot, secinu: par laikiem es raksut kā īsta pilsētniece. Visi šie mijkrēšļi un vārīgās baltās sievietes.
Piedod, pilsēta, mīļā. Tavs kreppapīra raibums un lētie vizuļi man tuvi. Asfalta smarža uzbudina tā pat kā siena aromāts. Man nepieciešanas pilsētas klačas un intrigas, un pilsētā nepastāvigā laime. man patīk naudu un viss, ko pilsētā par to var dabūt. Man patīk skaļas izpriecas naktī un mājupatgriešanās rīta rēnajā gaismā, kad samiegojušies strādnieki pirmajos troleibusos dodas uz darbu.
Tu esi ilgas sētnieču acīs un karnevāla spozme viņu oranžajās vestēs.Skūpsti telefonu būdas. Žurku slepenā rosība pagrabos un taksometru riepu kaukšana pie viesnīcas "Latvija".
tu esi franču smaržu, netīru trepju telpu un automobīļu izplūdes gāzu aromātu sajaukums.
tu esi nedabīga un tieši tāpēc - skaista.
(Bet saproti - laukos nav abil no nāves.)

***
Pa īstam var mīlēt tikai vienu pilsētu. Es nedomāju čaulu - namus un lielas, un bruģi. Es domāju to dzīvo pilsētu, ar miesu un asinīm, ar cilvēkiem un viņu lomām.
Un es atklāju: es nevaru pietiekami dziļi mīlēt savu pilsētu. Tās miesa un asinis ir ļaunas sērgas saēstas.Tās ielās skan sveša valoda, un man netīkamas krāsas un formas ir svešo kreppapīra puķes. Viņu smārds pamazām irdina namu mūrus un pieminekļu pamatus.
Un vēl - mana pilsēta ir nabadzīga. Es varu to saprat un piedot, tomēr - nabadzīga pilsēta ir nožēlojama. Nabadzībai pilsētā jāslēpjas pažobelēs, tā nedrīkst sevi demonstrēt galvenajā ielā. Mana nabaga pilsētā ir kā nogurusi paveca sieviete pēc varmācīga mīlas akta ar klaidoni, kurš nav pat samaksājis. SMinķis no sejas ir nost, un kādreiz tik greznais tērps - savazāts un saplēsts.

"tu man patīc! Nu nejau tā paīstam, bet gan kā fantāzija... tu taču saproti ?"

un tagad ir tas brīdis - tu zini, ka jādara ir daudz, bet nav stresa, jo patiesībā tev neko negribās, bet negribās neko tikai tāpēc, ka nav nemazākās nojausmas par rezultātu.

jāuztaisa ēst.

Nowhere you can be that isn't where you're meant to be.

*un tik un tā, dažkārt pat ar karti tu jūties apmaldījies*

nu ko, tagad es ar savu "drošo" paroli varu iet un iesālīties, jo zināmās situācijās es to toč neatcerēšos, vai arī nebūšu spējīga atrast visus nepieciešamos simbolus uz klavieres. tas laikam strādā arī verbālo caureju gadījumos - trīs reizes būsi nepareizi uzrakstījis paroli, un jua būsi aizmirsis, ko vispār gribēji darīt.

man ir bail, ka man varētu arī neizdoties, bet kas notiks, ja man neizdosies, man patiesībā nav ne jausmas.

brīvai dabai es nepatīku, vai arī man vnk trūkst skila:

mazliet apdegusi, ar sāpošu pakaļu (nē nu nopietni)un rokām. liekas, ka airēšanas prieki, man šobrīd būs gana līdz pat nākošajam gadam - šovasar paredzēta tikai zvilnēšana.

+ atklāju peldēšanās sezonu pēc labākajām tradīcijām :)

pēdējā laikā nāk visādi piedāvājumi par iešanu uz koncertiem ar atlaidēm, vai vēl kaut kādiem masu pasākumiem un tad rodas jautājums - vai es to maz gribu ?

pilsēta pēdējā laikā padari mani stresainu - man ir vajadzīgi koki.

un žēl, ka visas ģeniālas domas, kas dzērumā nāk prātā no rīta vairs nav pierakstāmas.

And the people that you think look best
Are the ones who never looked impressed
All the lover's ended up in threes
With the girls who used to sit with me
And the people that you need today
Are the ones that always walked away

- eu apstājieties ...
- uz brīdi izslēdz savu lukturīti
*iestājas pilnīga tumsa*
- vai tu spēj kaut ko ieraudzēt ?
- un kagad iedomājies, ka tev atrodoties divus stāvus zem zemes tiešām izdeg lukturītis.
- man liekas, ka histērija būtu maigi teikts par izjūtām kas varētu tevi pārņemt.

*sajūta tāda, ka pēkšņi būtu kļuvis akls - absolūta tumsa*

dažkārt liekas, ka vidusskolā iedalījums Eksatajos un Humanitārajos nošķir divas pavisam svešas pasaules, kas saskarās netīšām un ļoti negribīgi. Attiecīgi Eksatie - gudrie, spējīgie, humanitārie - nu no vieņiem labāk neko negaidīt (tīri subjektīvi vadoties pēc skolotāju attieksmes). Tad vēl ir Skolotāju attieksme - ja jau no viņiem grūti ko sagaidīt, tad labāk neko neprasīt un ja mazliet aizsēdēšos kafijas pauzē, gan jau viņi nepārdzīvos. Patiesībā man tas riebjas. Protams, patīkami, ja jāpavada mazāk laika klasē no kuras strāvo attieksme, bet tia pat laikā, manuprāt tā ir cilvēciska pieklājība, jeb disciplīna, ka uz stundām arī skolotāji ierodas laikā, vienalga cik kruti viņi būtu.
Bet kad es pasēžu tai nelaimīgajā klasē, un mazliet paklaiņoju savu zināšanu plašajos apvāršņos, domājot par to, kāpēc ir radusies šī neredzamā siena, nākas saprast, ka patiesībā tie ir uzpūsti sūdi un dažu indivīdu aizspriedumi, pret tiem, kam izzināšana interesē ne gluži fiziskā un taustāmā veidā.

vispār interesanti, ja pirmais, ko tu izdzirdi no sava klasesbiedra no rīta ir: "paklau, kas ir Fantāzijas fests, un kāpēc tu tur esi programmā ?" interesantu to visu padara fakts, ka es to, ka esmu programmā uzzinu no viņa, nevis no organizatoriem.

what number are you?

this quiz by orsa

ak ja - tur bija jābūt skaitlā "pi" simbolam, bet kodā acīmredzot ir kļuda :)

atteikumā smagākās ir pirmās 5 minūtes; pēc tam, kad esi norijis vainas apziņas un sevis žēlošanas kamolutu, beidzot sāc domāt loģiski, un saproti, ka pie visa vainīgi ir "viņi" un pārējā pasaule, kas vnk šodien pret tevi ir mazliet sazvērējusies.

bļe- pilnas atvilknes ar visādiem sūdiem, kareklīšiem, pazudušiem auskariem, papīrīšiem, plastmasas sūdiņiem un suvenīriem, bet es kā kārtīgs larperis visu sakāroju, pārkārtoju, pilnīgi bezcarīgo uz jebkādu turpmāku pielietošanas veidu izmetu, bet pārējo noglabāju: "a ja nu noder ?"

oh,Ella! how little you do know of life, love, her, me ... how little did you know .

uzsākam trenniņprogrammu priekš ertas ar magnets.lv palīdzību - mērķis: apgūt ātru skriešanu.
labi slēpties un žēli lūgties būs jāapgūst kur citur :)

kurš vēlas sastādīt kompāniju ?