01 August 2008 @ 11:03 pm
Mišels Velbeka - Varbūt ir sala  
izlasīju.

"Romāns «Varbūt ir sala» ir drosmīga, izaicinoša, domāt rosinoša franču modernās literatūras augstākā pilotāža, ko vēl pievilcīgāku dara Dena Dimiņa virtuozais tulkojums." /apollo.lv/

pirmo reizi mani pārņem tāda nopietan sajūta, ka varbūt es tiešām laižu dzīvi garām (huh)

bet GM tā grāmatiņa varētu patikt :)

pilikums:
pēdējā laikā lasot mūsdienu literatūru (izņemot krimiķus, sieviešu romānus un citus sūdus, ko personīgi man bieži vien ir gruti nosaukt par literatūru) nākas uzdurties neticamam fatālismam, kas staro no malu malām. nav jau tā, ka es dzīvotu ar rozā brilēm un domātu, ka viss ir tieši tā kā tam jābūt, bet ainas, kas man nereti parādās acu priekšā lasot literatūru, kas nosacīti pretendē uz kaut kādu mūsdienu sabiedrības dokumentāciju, dažkārt liek skudriņām skriet pār muguru ar jautājumu vai tad tiešām viss ir tādā pakāļā. nu re, tad gad es mazliet pasēžu un padomāju, secinu, ka pakaļā ,iespējams, ka arī ir, bet ne gluži šeit, šajā pasuales nustūrī, kur cilvēki vēl jo projām tiek audzināti vairāk vai mazāk pēc desmit svēto baušļu parauga, par to, ka grēkot (neciešu šo vārdu) nav labi.
bet kas attiecās tieši uz šo konkrēto darbu, tad patiesībā man laikam jācitē paša Velbeka radītais Daniels1: "manā dzīvē ir bijušas divas sievietes - viena nepārāk cienīja seksu, otra nepārāk augstu vērtēja mīlestību."
Tālāk jau varētu diskutēt par jautājumu, vai arī ģenētisku kopēšanu mēs varam nosaukt par mūžīgās dzīves izpildītu solījumu, par utopiju bez iekāres un antiutopiju, kur vienīgais dzinulis ir seks tā krāšņākajās izpausmēs. Par dzīvi pēc 40 un, ka varbūt tomēr pašnāvība ir visnotļa cienījams veids kā atbrīvot sevi no nelietderīgās eksistences. jautājums, par to, kas īsti ir lietderīga eksistence, gan laikamvēl būtu jāapspriež.

Autoram patiesībā ir visnotļa spēcīga nosliece uz filosofēšanu, bet tas netraucē, tas diezgan jauki iet kopā ar visu pārējo :)
 
 
31 July 2008 @ 10:54 pm
 
man jāagūst sevi, un tad jau redzēs ...
 
 
30 July 2008 @ 01:49 pm
 
don't want to hear anything about it, don't want to know anything ...
 
 
29 July 2008 @ 11:30 pm
 
un kā gan lai vēl apdedzinās, ja ne paīstam un kārtīgi ?
 
 
26 July 2008 @ 11:08 pm
 
Laime man neuzsēžas uz pleca kā taurenīts, tā ielec man klēpī un pieprasa, lai pakasu aiz auss.

/nezināms/

grāmatnīcā vispār stulbi - blakus veikalā remonts, bet mums putekļi :(
 
 
21 July 2008 @ 07:58 pm
 
šajās pēdējās četrās dienās esmu pārdzīovojusi savu pirmo festiņu, bijusi uz Metaliku, izdzērusi vairāk alus, nekā man jebkad ir licies fiziski iespējams (skatoties tikai uz sevi), pārtikusi, no tā, ko ātrumā var atrast (maizes, saulē izkusuša siera un kaut kādas gaļas), strādājusi divas dienas, kad normāli cilvēki noteikti atpūstos, bijusi jūrā un sauļojusies un bijusi mājās divreiz tikai uz tik ilgu laiku, lai noliktu mantas, pārkrāmētu somu pārģērbtos un skrietu tālāk.

beidzot esmu mājās, esmu dzīva (jipī man :) )

labākāis moments:
sestdien no rīta pēc pirmās festivāla nakts, kad Travis norāva jumtu pilnībā, atbildot uz jautājumu par to kā jūtos:

"sajūta tāda, itkā es būtu pārdevusi savu dvēseli, bet labāku darījumu arī grūti iedomāties."

viss - spēka vairāk nav, un liekas, ka kaķis to sajūtot, sācis mani aktīvi ownot :)
 
 
16 July 2008 @ 01:16 pm
 
aw, 9. sezonā south park vnk ierullē, and ginger kids have no soul :)
 
 
15 July 2008 @ 09:07 pm
 
ilgi nespēju saprast, kāpēc tieši pēc pusdienām strādāt paliek tik viegli (līdz pusdienām pat pasmadīt grūti), tagad zinu - tā ir apziņa, ka no darba dienas palikusi nevairāk, kā puse :)
 
 
13 July 2008 @ 07:10 pm
 
ceļš uz mājām caur mežu ir garāks, toties ogām pilns :)

par ertu es laikam neko daudz nerakstīšu, ja vien šos citātu:

- nu, kā tev spēle ?
- maz sanāk spēlēt.
- kā tā?
- nu tu jau ar mani arī šobrīd nespēlē.

- kāpēc jūs sēžat uz zemes šeit laukumā, te taču nekas nenotiek?
- mums bail, ka mēs varētu palaist garām brīdi, kad kaut kas sāks notikt.

starpcitu - dambrete četratā ir visnotaļ perversa padarīšana :D
 
 
08 July 2008 @ 01:34 pm
mazā melnā nelaimes čupiņa  
kaķim ir depresija, un viņa ir apavainojusies uz visu pasauli. tas ir nomācoši - gandrīz vai gribās ,lai viņa atkal lektu kājās un skrāpētu rokas :(

cik ilgam laikam pēc sterilizācijas ir jāpaiet, lai tas pārietu ?
 
 
06 July 2008 @ 10:27 am
petfriend  
man ir jauns mazais draudzinš - oh, and I like him so much, I'm going to call him Eric(sson).

tagad vēl tik pāris dienas jāpaspēlējas līdz aprodu :)
 
 
03 July 2008 @ 11:41 pm
 
bļe, tie maitas (intv.ru) kļuvuši komerciāli :(
 
 
02 July 2008 @ 08:43 pm
panda  
yesterday is history, tomorrow is mystery and the present is given to you .
 
 
01 July 2008 @ 11:31 pm
force  
you know this feeling in the sea, when you are between two waves? the first one is behind you and the second one is in front. the thing is - it doesn't matter under which of them you break...
 
 
30 June 2008 @ 10:23 am
getting tired  
pastāvība pasargā no liekiem uzbrukumiem.
 
 
29 June 2008 @ 11:14 am
lasot de Sadu  
brutāla izvarošana netraumē tik ļoti cik filosofija, kas to atbalsta.
 
 
24 June 2008 @ 06:14 pm
 
žēl, ka domām nevar ierīkot "go back one thought" .
 
 
24 June 2008 @ 06:06 pm
 
man liekas, ka es esmu dzīva - pilnīgi droša par to gan vēl nevaru būt.
es vēl smaržoju pēc Jāņiem - ugunskura, dūmiem, desiņām, ugunskurā ceptām olām, mazliet par daudz alkohola, ezera un lietus, bet ne ilgi vairs.

mēs reibām no pārāk daudz svaiga gaisa :)
 
 
21 June 2008 @ 10:08 pm
 
pirmās trīs darba dienas - iespaids ,patiesībā, graujošs. Kaut arī alga šeit ir patīkama, tad to diemžēl nevar teikt par vairumu kolēģu, un es sāku vairāk vai mazāk saprast pašas firmas prasību, lai cilvēki mēneša laikā izlasītu vismaz divas grāmatas. man gan neliekas, ka tas daudz palīdz. pozitīvi vienīg tas, ka uz nervien nevies vēl nav sācis krist.
esmu tikusi pie angļu valodas plauktiem, ko tipa kārtoju uz pusēm ar vēl vienu meiteni. visi bija labi līdz brīdim, kad es sāku petīk, kā tad īsti te viss ir sakārtots - tb vadoties pēc kā. (interesanti, ka vienīgie plaukti, kur fantasy nav samests vienā čupā ar tīņu romāniem, ir pie krievu literatūras.) turklāt mani tracina tas, ka grāmatu izvietojums var nepātraukt mainīties. oki - es saprotu, ka dažām grāmatām ir nosista cena un tās atrodas lēto galā, bet teiksim, ja tevi interesē kaut vai Fidels Kastro, tad pie vēstures tas diemžēl vairs nav atrodams. tas pats ir ar jaunumiem - visi jaunumi ir vienu viet.
staprcitu - P. Koeljo ņem uz masu - burtiski.

par laimi, man tagad ir trīs brīvas dienas.
 
 
21 June 2008 @ 09:07 am
lost nights  
ir tās apreibinošās naktis. un tad nāk rīts un tu saproti, ka paslēpties no tā visa pat aiz saulesbrillēm ir grūti. Bet tev vēl joprojām reibst. ne vairs no alkohola vai zāles, bet no tā ka ir rīts, no tā visa kopa. un tad vēl kaut kur dziļi tavā smadzeņu garozā sēž viens tāds smadzeņu grauzis, kuru uz brīdi tu sūti gulēt.

man pēc divām stundām ir jābūt darbā un man neliekas ka būs labi.