es vēroju cilvēku dzīves un pie sevis domāju: vai ir vērts? tik daudz filosofisku jautājumu, bet pašlaik bez atbildēm stāv malā nolikti kādam labākam laikam, tā sacīt, kad nebūs ko darīt.
es labāk uz ielas paspēlēju saskatīšanās un smaidiņu spēli.
paskatījies, uzsmaidīji? Tev viens smaidiņš pretim! kas gan man pašlaik vairāk būtu vajadzīgs?