Vakarnakts piedzīvojumi
« previous entry | next entry »
Dec. 10., 2003 | 10:10 am
mood: darbīgs
Vakar vakarā tā pavēlu braucu mājās no Saulkrastiem caur Ropažiem, Tīnužiem uz Ogri. Visu ceļu normāli atvilku (ceļš tur interesants, līkumains, pirmo reizi pa turieni braucot naktī iesaku uzmanīties ;)), tikai Tīnužos atmetos, lai uzpīpētu. Ko domājies pie Ropažu-Ikšķiles un Ulbrokas-Ogres ceļu krustojuma pašā Tīnūžu centrā mani nostopē menti - viņiem tur ierasta vieta pa vakariem un naktīm dežūrēt.
Pienāk pie manis tāds jauns gurķis un nomurmina visu sveiciena tekstu un visu pārējo, kas nu viņam tur ir jāsaka. Izvelku no kabatas tiesības, iedu šamējam, tālāk mūsu saruna turpinājās šādā garā:
Es - Drīkst izkāpt? Man maks ir somā (soma savukārt ir uz aimugurējā sēdekļa, sakarā ar to, ka man vēl aizvien sāp kakls un pagriezties nevaru - ērtāk ir izkāpt laukā)
Ments - Jā, protams.
Es izkāpju, izzvejoju maku, iedodu tehnisko - un tālāk seko jautājumus, kas mani ķēra nesagaidītu.
M: - Kā ta bembīts iet?
Mirkli padomāju - ko tad īsti atbildēt un saku: - Iet jau itkā OK, tikai forsukas nedaudz gļūčī.
Te izskatās, ka viņš bija no jaunās paaudzes, jo šis jautājums vairs netika precizēts - vai nu tapēc, ka viņš nesaprata par ko iet runa vai arī saprata, bet negribēja neko precizēt. Tālāk sekoja vēl labāks jautājums:
M: - Cik ta motors? 2,5L?
E: - 2.0L (jāņem vērā, ka pie viņa jau bija tehniskā pase un tur ir modelis rakstīts :))
M: - Āāā...
Pēc tam šamējais tiešām paskatījās tehniskajā pasē, lai gūtu apstiprinājumu manis teiktajam. Tad sekoja neliela diskusija par apdrošināšanu, līdz pienāca sarunas kulminācija:
M: - Cik tad tev autiņš ēd?
E: - Rīga-Ogre 9.5 līdz 10.5L vidēji. Pa šoseju 7-8L.
M: - Hm.... man ir 316 (arī bembīts ;)), bet ēd tik pat... Nu labi, ar labvakaru un laimīgu ceļu!
Tā arī nesapratu, vai viņš mani apturot gribēja pārbaudīt manus dokumentus vai arī iegūt konsultāciju par autiņiem?
Pienāk pie manis tāds jauns gurķis un nomurmina visu sveiciena tekstu un visu pārējo, kas nu viņam tur ir jāsaka. Izvelku no kabatas tiesības, iedu šamējam, tālāk mūsu saruna turpinājās šādā garā:
Es - Drīkst izkāpt? Man maks ir somā (soma savukārt ir uz aimugurējā sēdekļa, sakarā ar to, ka man vēl aizvien sāp kakls un pagriezties nevaru - ērtāk ir izkāpt laukā)
Ments - Jā, protams.
Es izkāpju, izzvejoju maku, iedodu tehnisko - un tālāk seko jautājumus, kas mani ķēra nesagaidītu.
M: - Kā ta bembīts iet?
Mirkli padomāju - ko tad īsti atbildēt un saku: - Iet jau itkā OK, tikai forsukas nedaudz gļūčī.
Te izskatās, ka viņš bija no jaunās paaudzes, jo šis jautājums vairs netika precizēts - vai nu tapēc, ka viņš nesaprata par ko iet runa vai arī saprata, bet negribēja neko precizēt. Tālāk sekoja vēl labāks jautājums:
M: - Cik ta motors? 2,5L?
E: - 2.0L (jāņem vērā, ka pie viņa jau bija tehniskā pase un tur ir modelis rakstīts :))
M: - Āāā...
Pēc tam šamējais tiešām paskatījās tehniskajā pasē, lai gūtu apstiprinājumu manis teiktajam. Tad sekoja neliela diskusija par apdrošināšanu, līdz pienāca sarunas kulminācija:
M: - Cik tad tev autiņš ēd?
E: - Rīga-Ogre 9.5 līdz 10.5L vidēji. Pa šoseju 7-8L.
M: - Hm.... man ir 316 (arī bembīts ;)), bet ēd tik pat... Nu labi, ar labvakaru un laimīgu ceļu!
Tā arī nesapratu, vai viņš mani apturot gribēja pārbaudīt manus dokumentus vai arī iegūt konsultāciju par autiņiem?
(bez virsraksta)
from: nfoworm
date: Dec. 11., 2003 - 09:32 am
Link
Atbildēt | Iepriekšējais