Labi, ka FB nav funkcijas atzīmēt bildes, linkus, postus, kas nepatīk. Dažreiz tā vien gribās ielikt "mīnusiņu".

Sanāca feils, nopirku resnos filtriņus. Tā notiek, kad autopilotā iepērkas :D

Uz ielas gāju garām cilvēkam, ar kuru pirms kādiem 4,5 gadiem bijām normāli draudziņi/paziņas. Ņemot vērā viņa piederību attiecīgajai subkultūrai un manu matu sakārtojumu, ar kādu mani viņš nav redzējis, nolēmu tomēr neiet klāt.

Tuvojas TĀ diena, bet noskaņas 0.

gaidot vilcienu sajutos pilniigi kaa 80'tajos.

Biku piegriezies jau, ka cilvēki, kas grib mani satikt, nevar paši pie manis atkunkuļoties, bet man jābūt tai, kas skrien ciemos [būtībā man patīk ciemoties, pat ļoti... bet ir šis "bet"...], neskatoties uz to, ka ir aspekti, kas to apgrūtina, un otram to izdarīt būtu daudz vienkāršāk.

Šodien nostopoju superīgus cilvēkus. Jaukas, produktīvas sarunas, kas lika pakustināt pelēkās šūniņas.

Pēdējās dienās pārņēmušas domas par nākotni. Jāsāk beidzot kkas darīt savu mērķu sasniegšanai. Jo idejas rodas, bet, tā kā pati nepaspēju tās īstenot, šodien pamanīju, ka manu [pirms daudziem gadiem] izlolotu ideju uzcepis kāds cits. Še Tev! Khe. Nākošās idejas audzēšu, bet centīšos nepalaist kosmosā pie citiem, bet realizēt pati. Jē for me! :D

Zāles stiebra pieskāriens basai pēdai. Jauki.

Nu kā tā var?!

Izskatās kkāda pavasara romantika vai jauna mode atkal atnākusi, kas man- vecmodīgai, aizspriedumainai personai esot- laikam nav saprotama xD Visi aptrakuši ar savu jauno/at-jaunoto pārīšbūšanu publicēšanu dr.lv galerijās.

[20:46:03] A: Es tikai lieku reizi atkārtoju
[20:46:10] A: mēģinot Tevi savilināt savās lamatās
[20:46:11] A: :D
[20:46:14] A: (happy)
[20:47:21] L: mani nav jāvilina lamatās.. jo es jau arī gribu, tikai jānodzīvo un jāskatās kā būs...
[20:49:50] A: Jo lielāka stimulācija, jo lielāka vēlme un domu spēks, kas pievilina iespējamību nonākt līdz mērķim.

Gribās ļoti pastu [spageti] ar dikti garšīgu mērcīti. Bet to atliekam uz rītu.

Šobrīd tikai dziesma.

Pārrakstījos- "apkārt" kļuva par "pakārt".

Mood: sleepy

Ak dieniņās, cik nenormāli kruta, kad pie manis ir abas manas māšeles! Agrākā jaunībā nevarēju pat iedomāties, ka mums būs tik foršas attiecības. Pilnīgs, neviltots prieks :)

Un at-[ap-]griežamies realitātē.

Atcerējos vakar tramvajā redzēto meiteni. Kkas nebija kārtībā, kāda garīga slimība vai kas tāds. Bet tas smaids. Patiesais dzīvesprieks. Viņas acis vnk mirdzēja.

Nevienam veselam, "normālam" cilvēkam neko tik skaistu un spēcīgu acīs nebiju redzējusi.

Jau otro dienu iekšēji pilnīgi dir*ā. Nu fak, nu!

Smaidu.

Kkāda skumja uznāca.

Šodiena pārpildīta ar pozitīvismu.

Priecē [patiesībā, dikti, dikti priecē] ka joprojām ir sastopami cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt pat svešam cilvēkam, un nemaz negaidot pēc lūguma.

Vakardiena izvērtās tīri jauka. Bērnības milicija bija tieši pa noskaņojumam. Un lai gan Ūsiņš aizjāja mani nesagaidījis, vakara noslēgums ar Auļiem tomēr bija perfektis :)

Un neskatoties uz to, ka gulētas tikai 3h, es jūtos lieliski.

"Vecteevs" bija labs, jaa. Ljoti paarsteidza un likaas amizanti, ka [gandriiz] pashaa saakumaa tika runaats par manu dzimto pusi un notikumiem, par kuriem, sakritiibas deelj, esmu diezgan informeeta.

Noteikti, iespaidus par izraadi ietekmeeja arii superjaukaa kompaanija. :)