Helovīnu drudzis beidzot ir pāri, un tikai tagad [trešajā atpūtas dienā] es sāku mazliet justies pēc sevis un enerģija sāk atgriezties. Jāsakārto istaba pēc radošajām izpausmēm un jāiet pastaigāties... vai pretējā secībā. Un jāpagatavo kas garšīgs šovakar.. visiem. :)

Šodien krāmēju malku,nesu no akas ūdeni, palīdzēju mammai salabot garāžas jumtu un pašūpojāmies ar K. uz šūpolēm, ko tētis pirms vairāk kā 10 gadiem uzkāra.

Sen neesmu izjutusi tādu nostaļģijas un bērnības atmiņu devu. :)

Man ir atkarība no grāmatu iegādes.. :)

diena sakas burvigi- divkarsais modinatajs nenostradaja, ka rezultata es krietni aizgulejos. Plus vel visai kavesanai, manu celu skersoja praids [neatbalstu es to!].
Tik loti jauki uz manu kavesanos reageja kolegites-izglaba. Super! :)




Debesis bija ta loti skaisti apmakusas. Parasti man tads laiks nepatik, bet sodien tas tiesam bija skaisti. Ejot pa Vecrigu uz mirkli zuda realitates sajuta. :)

Vakar man pateica, ka esmu sarežģīta, un tas esot slikti. Lai gan es īsti nespēju šo viņa jaunatklāto faktu uztvert negatīvi, vismaz tad, ja to saka attiecīgā persona. 

Nevaru saņemties neko sākt darīt. Pilnīgs un nepārspējams slinkums. Istabas sakārtošana liekas kā gadsimta lielākais notikums, kam nepieciešams sagatavoties gan fiziski, gan morāli.

Āra siltais gaiss reibina.

Mēs dabūjām biļetes uz karnevālu pēkšņi un negaidīti.. joprojām grūti noticēt, ka iesim.







Cerams tik, ka skumja, kas pēdējo nedēļu regulāri uzskata par nepieciešamu pie manis piekāpt ciemos, šovakar būs citās darīšanās. Gribās mums jauku un pozitīvu ballīti.

Autobuss iesliideeja dupsii prieksa stavosajai mashiinai. Peec 30 min staveshanas beidzot kustam uz priekshu. yessss! Veicas, heh.

Netieku vaļā jau vairākas dienas.

Jap. Šodiena ir jauka. Ļoti.
Saule. Prieks, pateicība un cerība bērnu acīs pēc labi pavadītas nedēļas nogales nometnē mūsu [ar māsu] vadībā un uzraudzībā. Uz ielas novēroti amizantie cilvēku ieradumi, žesti, kustības. Muskuļos pozitīvs nogurums [pulss- 149]. Vilciens. Mazliet vairāk par stundu sēdēšana Vērmanītī un lasīšana skaļā balsī nejauši uzskrienot jauniešu organizētai akcijai ar mērķi atgādināt par laiku, kad tā vietā, lai sēdētu pie datora, cilvēki baudīja dabu un lasīja grāmatas [tante prasīja, vai mēs esam no kādas baznīcas/sektas. Pēc noraidošas atbildes seko jautājums, vai reklamējam kādu politisko partiju :D ].
Būs koncerts un man J.
Kaut tā vienmēr... :)

Katru dienu sliktāk un sliktāk. Galvas "izvēdināšana" ejot pakaļ garantijas ietvaros saremontētajam telefonam aizvakar nāca tikai par sliktu. Damn.

Noskatījos filmu kas bija minēta kādā almighty_j ierakstā. 

Nu tā, līgums man rokās. Tā ka, tiklīdz vairāk vai mazāk būs iekārtota vide, būs jārīko sālsmaize. :)

Un [akmandieniņās] neesmu vēl izklāstījusi savu sajūsmas un prieka pilno emociju gūzmu par tripu uz Tallinu.
Trips bija var teikt galīgi spontāns- ideja tika uzcepta kādas 3 dienas pirms braukšanas. Un man par pārsteigumu, šajā ļoti īsajā laika periodā es paspēju sadabūt caur Couchsurfing.org mums naktsmājas pie kāda [pa-]jauna, čirkaina, makten smaidīga igauņu puika. Vecpilsētas galvenie punkti tika izstaigāti un vēl mazliet saldajā ēdienā, un to visu var teikt atradām tikai pateicoties Geocatchingam. Plus vēl personīgais plenērs mums ar J. Super jauki pavadījām laiku. L. un T. pa to laiku brauca uz Zoo. Esmu 197% droša, ka mums gāja interesantāk >:D Atpakaļceļā mēģinājām atrast Munameģi. Kkādā pakalnā uzrāpāmies, bet ej nu sazin, kas tas īsti bija, bet skata tur nebija nekāda :D Toties bija skaista būda tā pakājē.

Vakar pie mana galdiņa pienāca sieviete, nolika uz galda pašdarinātu koka pērlīšu rokassprādzi un kaklarotu, ādas atslēgu piekariņ un zīmīti, uz kuras bija lūgums nopirkt kādu no šīm lietiņām par ziedojumu- 1 Ls. Nopirku visas.
__________________________________________________________________________________________________

Naktī redzēju fantasy/mystery/horror movie cienīgu sapni. Brrrr.

Iedaudzīju Dr.Ross Kempbels grāmatu "Kā mīlēt savu bērnu?"

WTF?!

Diez kādi tad ir tie kritēriji, kad Tu skaities bērnu mīlošs? Jānopērk 5 bonbongas nedēļā, 2x jāiesēdina kaktā, reizi 3 gados jāaizved uz Zoo un jānopērk skūteris...?

Pēc ilgiem desertu variantu meklējumiem šodienai, nolēmu zēniem uzcept šokolādes kūku. Protams, izvēlējos visvieglāko variantu pirmajam eksperimentam. Tik nepiededzināt :D

Skrienot uz vilcienu atklaaju pie pashas stacijas, ka visam centram cauri esmu atbizojusi ar plashi atveertu somu. Ziniet ko?! Maks bija uz vietas :))

Un otru riita shoku sagatavoja man kaads virietis [kuru droshi vien vareetu atlauties saukt par diezgan labi geerbtu bezpajumtnieku, spriezot peec vinja vizuaalaa teela]. Mineetais kungs vilcienaa uz trepiitem meeginaaja nokaartoties, un nelaimiigi tie pasazhieri, kam sanaaca kaapt iekshaa tajaa momentaa, jo viirietis visus lamaaja par paarvietoshanos caur sho vina gandriiz vai privatizeeto telpu un puksteedams cirta visas durvis ciet.

Cirks, nu! :D Ja riits jau saakas shaadi, kaada buus visa diena? :D

Vakardienas [shiiriita] saruna ar Edgaru uzpleesa vecaas bruuces.

Šodien pirmo reizi braucu ar kanoe. Āsam! Sākums bija diezgan traģisks, bet kad piešāvāmies bija super. Mazliet pārcepinājās seja. Bet 15 km brauciens bija tā vērts. :)

Un jā, pirms 3 dienām sagriezu, sastiepu vai sazin ko vēl izdarīju ar potīti. Tā kā labāk šodien līdz šodienai nav palicis, nācās lūgt, lai man kāju apsien ar elastīgo saiti.

Viens telefona zvans, kas noved pie otra, kā rezultātā es pilnīgi negaidīti rīt uz divām nedēļām pametu Latviju.
Satraukums. Labs. :)