Beidzot, es jūtos īpaša šajā dienā [precīzāk-dienas sākumā],pirmo reizi 25cos... Tik milzīgs paldies manam vīrietim... Ballīte izdevusies godam!

I don't speak Human

Jau laiciņu domāju par to, ka man vislabākais kontakts veidojas ar frīkainiem cilvēkiem. Tāds ar tādiem pinas? :D 

Katrā dārziņā agrāk vai vēlāk sāk augt nezāles. Un tad nu ir divas iespējas:
Variants A- skatīties, kā tas pamazām aizaug un mēģināt joprojām caur usnēm saskatīt ziedus- skaisto un baudāmo- līdz no tā vairs nekas nebūs palicis. Tukšums.
Variants B- iet un ravēt dārziņu, neskatoties uz usnes pamatīgo cīņu pretī ar saviem asumiem, kā dēļ ir bail pat tām skarties klāt. Sāpes. Un vienmēr pastāvēs risks, ka no kaimiņdārziņa kāda usne pamanīsies ielavīties atpakaļ.

Vīna vakars ar meitenēm izvērtās ļoti jauks un patīkams. Viss beidzās ar kopīgu dziedāšanu/dancošanu Vecrīgas ielu stūros, līdz mirklim, kamēr aukstums mūs dzina prom.

Music: Šī vakara dziesma krustojumā ar ielu trokšņiem: Cranberries- zombie

Labāk, kā oriģināls.. 

diena sakas burvigi- divkarsais modinatajs nenostradaja, ka rezultata es krietni aizgulejos. Plus vel visai kavesanai, manu celu skersoja praids [neatbalstu es to!].
Tik loti jauki uz manu kavesanos reageja kolegites-izglaba. Super! :)




Debesis bija ta loti skaisti apmakusas. Parasti man tads laiks nepatik, bet sodien tas tiesam bija skaisti. Ejot pa Vecrigu uz mirkli zuda realitates sajuta. :)

"Starp trešo un ceturto stāvu kāpņu laukumiņā pie loga, satinies guļammaisā, Gustavs domāja, vai satumsis ir no tā, ka jau nakts, vai no pieaugu šo noslēpumiem, kurus viņi nespēj vai neprot atrisināt, ka varbūt tikai tādēļ pasaulē ir nakts un tumsa."

Hell Yeah! (rock)

400 miljonus gadu atpakaļ.. 

Šodien dabūju atteikties no brauciena kāda 8 dienas ilga projekta ietvaros uz Lietuvu. Sūdīgi :/ 

Katru rītu sarāvies čokurā. Spilvens uz galvas. No mazākā pieskāriena čokurs savelkas ciešāks. Var just, ka pamodies vidē,kurai svešs, jeb, kura sveša ...

Vakar bija viens no kvalitatīvākajiem koncertiem, ko es esmu jebkad dzirdējusi.

"..., "rītdiena nepienāks nekad", tāpēc jau visi labumi tiek apsolīti uz rītdienu. Mēs vienmēr dzīvojam šeit un tagad, tagadnē. "

Vanishing