baidos, tās tomēr ir fosīlijas šoreiz.. :/

Bet iedomājies, kā būtu, ja nebūtu... :D Būtu atkal par ko palauzīt galvu un zinātniekiem par ko pastrīdēties... :D

P.S. Pēdējā grāmatā, ko lasīju, bija frāze, kas man uzreiz asociējās ar Tevi. Sazin, cik Tu pats tam piekritīsi...

"Tikai caur zinātni es pamazām sāku izprast sevi, un caur sevi es ieraudzīju gabaliņu pasaules uzbūves, un redzējumam mani ikreiz aktivizēja kāda cilvēka iedarbība."

Par pēdējo teikuma daļu, aiz komata es vēl dikti šaubījos/-bos, bet tas ir atkarīgs no konteksta, kādā to lieto.

while, on the other hand, THIS one is authentic and real... ;)

Bet tomēr ir kkas pasaulē tāds, ko izprast īsti nevar.. :)

The Past is not just more complicated than we imagine. It is more complicated than we CAN imagine..! ;)

Brīvākā brīdī izvērsīšos. :]

Labs ir, izvērsīšo. Grūti nepiekrist, jo tā arī ir. Tā es jūtu pasauli, jā. Vismaz tā es esmu jutis to līdz šim. Caur zinātni, taču caur konkrētu cilvēku pirmkārt. Tas laikam saucās mentorings - tiešs vai netiešs, nav svarīgi. Kāds tevi iedvesmo, aizrauj, parāda, kā vajag un tad tu vari arī pats, saproti arī pats, redzi arī pats.

Un secinu, ka tomēr manas asociācijas šajās rindkopās saskatot Tevi bijušas patiesas. :)

indeed. :]