Vai tiešām labāk ir skarba patiesība kā [es negribu teikt saldi meli, jo meli viennozīmīgi ir nevajadzīga ikdienas sastāvdaļa] nezināšana?
Mans deguns ir laikam pārāk garš- tam patīk visur līst, neatkarīgi no tā, cik rūgts var būt rezultāts, ko izroku..

Šī sajūta, ka esmu no kāda atkarīga [neskatoties uz to, ka tas ir īslaicīgi], ir graujoša.
Nemāku es tā, nemāku paļauties uz kādu.. Man vajag visu pašai..

Ne velti man piedraudēja ar depresiju, hah! :)

Seasons

Esmu konstatējusi, ka man nepatīk uzturēt kontaktu ar cilvēkiem. Iepazīties, uzzināt/izzināt- jā, tas ir man.
Bet tik līdz ir runa par ilglaicīgu "sadarbību", esmu par slinku, vai vienkārši neieinteresēta ieguldīt enerģiju..
Reti kurš tiek pāri šai latiņai, bet, ja tiek, tad ir tā cienīgs un man tiešām svarīgs.

Nemāku teikt to, ko cilvēks gribētu dzirdēt, to, ko vajadzētu teikt attiecīgā situācijā...

Gribu pārvākties...
Uz citu planētu.

The Neighbourhood