Man ir ļoti līdzīgi (parāk maz info, lai teiktu, ka ir tieši tāpat :D). Man nepatīk uzturēt kontaktus kaut kādu saistību vai pienākuma pēc. Ja man komunicēšana ar kādu rada vairāk diskomfortu nekā gandarījumu, tad es izvēlos norobežoties no kontakta.
Vistublākais ir tas, ka apkārtējie manu norobežošanos uztver kā augstprātību. Cik bieži man nav pārmests: "kāpēc tu nevēlies satikties ar saviem agrākajiem klasesbiedriem? kāpēc vairs nesatiecies ar saviem agrākajiem draugiem? kāpēc izvairies no tikšanās ar radiniekiem? visi draudzējās, satiekās ar radiniekiem, uztur ģimenes saites, bet tu visus tā vienkārši "uzmet". Viņi tev nav pietiekami labi?" utt.

Pārmetis man neviens neko par manu attieksmi gan nav, bet nav arī tā, ka es brutāli ignorēju šos ļaudis. Ja uz ielas sanāk skriet garām- sasveicināšos un uzprasīšu standart pieklājības frāzes, bet ar to arī šī komunikācija apstāsies..
Nereti jūtos nekomfortabli un nedabiski šādās tikšanās reizēs, tas viss liekas uzspēlēti, tādēļ izvēlos neveidot mākslīgi kaut kādas tikšanās un diskusijas, bet vienkārši dzīvot savā vienpates pasaulītē..

No otras puses, man salīdzinoši lielā deva patīk iepazīties ar jaunām personām, izzināt viņu dzīves stāstus, uzskatus un ideoloģijas.
Mana teorija ir tāda, ka man cilvēki paliek neinteresanti, līdz ko esmu guvusi sev interesējošo informāciju. hmmm..