Tāda tā cena par atklātību, diemžēl. Jocīgi, ka tā. Jau kopš bērna kājas nerada jēgu - nevaru un nevaru saprast.

Mjā. Cilvēkiem "nepatīk" liekulības, bet tajā paša laikā kāda ir visa sabiedrība, ja ir jāmelo par savām domām, jūtām, emocijām.. Slēpt tās, tas ir viens, bet melot, tas jau ir kas pavisam cits.. un vēl uzspiest citiem šo melošanu- pavisam traģiski.

Es vienmēr esmu gribējis kādam pateikt

"Labrīt! :) Tu man šorīt riebies. Šīs čības arī." :D
Cik daudz reižu vieglāk būtu, ja tā varētu. Nevar. Jāmelo.

Esmu gandrīz vai līdzīgi darījusi :D

Bet tas nav labi, ja padomā, kā jūtas otrs.. Tad nu es parasti cenšos iztikt ar "Labrīt..." un paslēpties savā istabā.

"Labrīt", tad izteiksmīgi un ar plašu vēzienu aizlikt mutei plaukstas priekšā un ar šausmām acīs pagriezties un skriet prom.

:D

That should work. :D

ha ha ha! Tu esi lielisks :D