draug

No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”

no noklausītajām sarunām:

Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.

Vēl nieka 11 gadi un 2 mēneši un varēs beidzot nesacerēt sev prioritātes un nespraust mērķus. MPlanēta liks mani mierā un atdos 40+ gados atņemto piķi, vai tas nebūs neprātīgi skaisti, ko?

Heh, cibu laikam pēdējos gados izmantoju tikai tam, lai pabrīnītos, ka tā vēl eksistē. Bet nu jauki, protams.

Kaut kad braukšu uz pašiem Helsinkiem, tādi man jaunumi.

"- Kad māsa, ar kuru mēs kopā strādājam, uzvedas nelaipni, es viņu pažēloju un paciešu. Šajā gadījumā es to daru mīlestības vadīta?
- Bet kā tu vari zināt, ka viņas nelaipnības cēlonis neesi tu pati? Varbūt, ka tā ir viņa, kas tevi pacieš?"

/ Sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis, Kaislības un tikumi

No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi."

Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet.
Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).

Ārzemēs diez ko neiet man ar tiem frizieriem.

sveika tumsa, vecais draugs /vecais drauuugs/
tu mani atkal runāt sauc

aut natum aut passum sed et in throno sedentem / Gregorius Magnus