draug

Labrīt. Kam pēdējā laikā bijusi laba pieredze ar apbedīšanas birojiem Rīgā, kuri piedāvā arī kremāciju? Ļoti vajadzīgs ieteikums...

"Neskumsti, tūlīt jau pavasaris. Tā kāda kundze veikalā mierināja par tumšo laiku sabēdājušos draudzeni."

38 dienu laikā es esmu sačakarējusi visu uz ko cītīgi gāju - ēšanas traucējumi novesti līdz drausmīgām kunģa sāpēm un veselīgi ataudzētie mati sapisti tik traki, ka atkal jāgriež nost, jo no to sabeigtā smaguma sāp matu saknes.
pie sienas pieliktais mammas tv rada māju sajūtu, bet vng visapkārt manī ir nospiedošs smagums.

Izlasīju Šteinberga rakstu satoros par nebinaritāti. Pēc tā, šķiet, pasaule sadalās divās daļās - tajā kura pieņem binaritāti un tajā, kura nepieņem.
Otrs, kas pēc teksta izlasīšanas lika aizdomāties, ka nebinaritāte esot neērta un nedroša un liek zaudēt māju sajūtu. Līdz šim man bija licies, ka cilvēkiem, kuri to izvēlējušies, tā tieši liekas ērta un droša. Ka viņiem liekas šausmīga un ieslogoša gan atrašanās kastītēs, gan noteikumi, gan viennozīmīga interpretācija un tieši tāpēc viņi izvēlas pretējo (vismaz šo esmu dzirdējusi gana bieži). Respektīvi viņiem viss ir tāpat kā man, viņi tiecas pēc labā un skaistā tikai otrādi, kā spogulī.
Pēc Š. rakstītā iznāk, ka nebinaritāte tomēr ir nepatīkama, bet vērtīga. Vērtīga ar ko? It kā ar radošumu. Radošumu, kas balstās neparastos salīdzinājumos vai drīzāk pielīdzinājumos.
Man radošums nesaistās ar nebinaritāti. Aprakstīt esošo var būt tikpat radošs process kā aprakstīt neesošo. Arī salīdzinājums nav vienkārši nebinārs. Tas ir drīzāk atspulgs, kāda daļēja sakritība, lietu pārklāšanās esenciālā vai formas līmenī. Kad divas lietas piepeši kļūst par pāri, kurš liek pasmaidīt vai noskumt, vai citādi aizskar dvēseli.

--------------------

"nebinaritāte ir nedroša, neērta un prasa piepūli. Mācīties nebalstīties vienkāršos pretstatos man ir svarīgi un interesanti, bet man tas patiesībā izdodas ļoti reti, kaut es spēcīgi jaušu šīs mācīšanās vērtību. Ir bailīgi, pat baiļpilni mēģināt domāt "viņpus", jo pirmais iespaids neizbēgami ir saistīts ar nenoteiktību, stabilā pamata zudumu. Ar nezināmo un nezināšanu. Ar minējumu un taustīšanos. Ar atbildību un aukstu brīvību. Ar siltu māju sajūtas zaudēšanu."

I. Šteinbergs / Nebinaritātes plašums, kā es to redzu, un literatūra

Nez, ko zazis tāds kluss palicis?

-------------------

It is this great gap of modern ethics, the absence of vivid pictures of purity and spiritual triumph. The ordinary honest man, whatever vague account he may have given of his feelings, was not either disgusted or even annoyed at the candour of the moderns. What disgusted him was not the presence of a clear realism, but the absence of a clear idealism[...] this leave us face to face with the human consciousness filled vith very definite images of evil, and with no definite image of good.

/ Chesterton, Heretics

klau, džeki, ziniet kas par lietām ir? šodien es piedzīvoju elektrošoku. tas ir tad, kad anestēzijas šprices metāls nokļūst pārāk tuvu nerva galam, un uzsit elektrību, bet elektrība iziet cauri visai nahuj sejai. zobārsts paliek brīnoties, bet viss jau, saulīt, kārtībā, pēc tam mierīgi izskalo muti ar ūdeni un sēdi tālāk ar savām oranžajām brillēm kā normāls stouners.
un, džeki, ziniet vēl, kas ir noticis? mēs to zinām jau no 2006. gada, bet ļaujiet man to atgādināt, jūs džeki jobanie klucētāji. VISI KOKI - AIZGĀJUŠI!

gadu gaitā uzkrājušies pāris salūzuši sudraba gredzeni, ķēdītes un auskari, ko labprāt salabotu. varbūt varat ieteikt kādu juvelieri no savas labās pieredzes šādai vajadzībai?

Kur onlainā var skatīties filmas?
Angliski un bez maksāšanas.

Šķiet, vēl pirms kāda pusgada ne tikai krievu, bet arī latviešu rindās bija manāms gan satraukums, gan ironija par ielu nosaukumu maiņu un pieminekļu novākšanu. Šobrīd uz priekšu virzās de Tolli, Upīts un Edžus, bet nekādu satraukumu vairs nemanu. Nez, cilvēki noguruši un samierinājušies, vai mans soctīklu burbulis transformējies. Lai gan it kā cenšos sekot līdzi visādi noskaņotiem.

Čau! Mans biedrs-kolēģis nobriedis iet pie terapeita, lai risinātu savu dzīves problemātiku. Taču nav ne jausmas, kur vērsties. Īsumā, viņam būtu jānomaina domāšanas/uztveres paradumi, jo pārāk ilgi ir iesēdies sevis nicināšanas krēslā. Un ir zaudēta ticība tapšanai. Man nav ne mazākās nojausmas, ko viņam ieteikt, jo pats neesmu nekad gājis pie terapeita.

Manuprāt, labāk būtu, ja viņš ietu pie vīrieša nevis pie sievietes. Un ja terapija būtu vairāk praktiska - praktiski vingrinājumi, regulāri pieraksti par izjūtām, progresa vērošana, utt. Esmu dzirdējis labas atsauksmes par geštalt terapiju.

Varbūt varat ieteikt kādu terapijas metodi vai nokomentēt minēto? Un arī terapeitu/-ti. Viņam mazāk interesē teorija, vairāk hands on action, kur tu ņem un darbojies, ņem un ķidā - kopā vai atsevišķi.

Paldies par palīdzību!

Kāpēc jūs joprojām lietojat zemsvītru worda failu nosaukumos?

Vedot suni nakts pastaidziņā paklausījos jauno Rotting Christ albumu. Caur nelielu dīvainu sajūtu paribē tā ir kā atgriešanās pie sevis.