draug

Ko es atkal esmu palaidusi garām, kas pie vella ir "vidusmūža izaicinājumi"?

ļoti traucējoši, ka manus ierakstus var izlasīt mans vīrs.
tāpēc par jebkādu izdomātu vardarbības veidu jāklusē. pagājušajā 5dienā nosaucu sevi par maitu. laikam sāku ticēt tam kā mani sauc.
Kā sauc, tā atsaucas!

esmu nogurusi

sāku kļūt greizsirdīga uz bērnu, jo viņam sāk interesēt tētis. tas jampadracis, kurš ir ārprātīga dauzīšanās. viss būtu ok, ja tēvam ar reakciju viss būtu ok, bet tā ir bremzēta. ja, nedod Dievs, kaut kas notiktu, tad vainīgs būtu nevis viņš, bet vieta, istaba, tās iekārtojums, dzīvoklis, māja, pagalms, parks, koks, iela, pilsēta; noteikti, ne bremzētība.

jā, es pārspīlēju!

esmu atlaidusi sevī stresiņu par neizdošanos. tam vēlētos ticēt. bet, kāpēc nē? man ir akadēmiskais, es varu "atļauties" neizdarīt kaut ko, kas bremzē un nekustas, jo jau pašā saknē ir samocīts.
nesaprotu, kāpēc, no vietas puses nodaļa grib, lai koncentrējamies uz ilgspējīgu dizainu, bet tajā pašā laikā vēlas NOZĪMĪGU konceptu? kāpēc? kāpēc nedrīkst darī, kā jūt un patīk, koncepts no tā arī radīsies. nepievilkts. brīvs.

šobrīd nodaļā ir skandāls. komisija izlēma, ka visur, visur nodaļā būs novērošanas kameras. domāju, ka tas ir tikai sākums, pēc tam tās būs visā LMA.

ir lielas pārdomas par pagātni un tagadni. kas es esmu? kā cilvēks, kā sieviete, kā bērns, kā māte...

man skauž, ka bērna tēvs var pieslēgties visam tad, kad to vēlas. salīdzinoši ar mani, ka tas ir "nolaupīts" laiks man pašai (drausmīgi izklausās), kuru es nevaru ieslēgt, kad vēlos. man vnk ir jābūt.

jau sen šķiet, bet nekad neteicu skaļi, ka Brekte atdarina Marilyn Mensonu. bet tas jau tikai aklajam nav bijis redzams...

ļoti nepatīk privātais pii Sparģeļu ielā, jo šķiet, ka jebkuru progresu tas noved uz regresu. un, lai arī dl ir līdz pl.19, ja atnāc vēlāk par 17.40, esi slikts vecāks.

vissideālāk būtu, ja būtu divi draugi nevis viens, vai trīs.

DELFI. Sarucis Līvu akvaparka apmeklētāju skaits

Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".

man ne ar vienu projektu nav bijis tāds radioplay, kā ar plūsma - janvārī

https://5.laacz.lv/song/pl%C5%ABsma%20-%20janv%C4%81r%C4%AB

Dabūju Kairiša JRT "Skroderdienu" video. Reinfelds, OMG. Un Guna - Antonija.
Pats uzvedums arī superīgs - brīvs.

pirms 20 gadiem šajā dienā
vm.gov.lv: Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.

pirmo dāmu tusiņu izdomājām mēs abas ar i. madmixā. augšstāvā pie trepītēm. jo visas puslīdz pazīstamās meitenes tad bija tikai tāda un tāda stāra piedeva, nevis pašas par sevi brīnišķīgas personības, un mēs izdomājām, ka vajag mūs visas savest kopā - sapazīties, dzert, dejot un pļāpāt un būt vērtībām pašām par sevi. bija tikai viens noteikums: nerunāt par džekiem. viņi satraucās, ka mēs perinām kaut kādu karojošo feministu karu un grasāmies grāpī vārīt indi, bet ne - mums bija noruna vispār aizmirst par večiem un būt pašām. i tajā laikā bija smaga šķiršanās, kuru es - hahaha tagad varat sagrozīt kā gribat un pēc savas saprašanas - mediēju ti uzklausīju abas puses un sarunājos un paturēju rociņu, un abas puses pēc tam gadiem to novērtēja. vēlāk d. bija karš pret i. nevis pret mani, bet manila visu mainīja (visuvisuvisuvisuvisu)







mēs sarunājāmies, vismaz viņa izrunājās no sirds, nolaida tvaiku. mēs runājām arī par to, kā tapa teksti, kāds vispār mums katrai ir domu gājiens. tas nebija tā: par ko/kuru ir tas un tas, mūsu sarunas nebija jautājumu un atbilžu vakari, tās bija sarunas. es viņai skaidroju, ka rakstu ļoti vispārīgi un aptuveni, savienojami punkti ir tālu cits no cita un ir savienojami visādīgi un katrs var savienot punktus kā grib un tad sanāk kas nu kuram sanāk. viņa man teica, ka kādam kaut kas liekas, un es teicu, ka lai jau liekas un lai tic tam, ko pati redz. pēc manilas es pati nebiju necik runīga (es tad pat vēl nezināju), bet viņa absolūti atteicās ticēt, ka esmu sajukusi prātā, un domāja, ka mani patiešām stalko (un ka tieši m., bet es uzskatīju, ka viņam nav motīva to darīt) un ka man nekas nerādās, un prātoja, kur un kā fiziski un tehniski. vienīgais cilvēks, kurš tiešām un pavisam un līdz galam visā bija manā pusē un vēlāk vienīgā/pēdējā stīga un savienojums ar cilvēkbūtnību. ja nu kādiem sērošanas pionieru pulciņa vadītājiem šķiet, ka es nemāku sērot (neko nemāku). mūsu starpā nebija nekādas greizsirdības - ne vienai, ne otrai. bija uzticēšanās un bēdu uzticēšana. mūsu karogs bija sirsnības krāsā. kāda tā ir?



ja es pēdējā dzimšanas dienā būtu piezvanījusi - vai viņa būtu drusku nolaidusi tvaiku, vai viņai būtu palicis drusku vieglāk? es nezinu - vai ar nepiezvanīšanu es viņu pagrūdu? mums bija noruna: tā kā viņa ir ļoti aizņemta, es viņai nekad nezvanīšu - viņa zvanīs man, kad varēs/gribēs. tāpat viņa zvanīja diezgan reti - juta, ka es negribu ne ar vienu runāt. pēdējā dzimšanas dienā es grasījos piezvanīt apsveikt, bet domāju, ka vēl ir par agru - piezvanīšu vakarā. vakarā bija pēdējais seanss, man bija slikti un tā arī nepiezvanīju. man bija slikti un negribēju ne ar vienu runāt. nevarēju. varbūt jums ir taisnība. vai es būtu varējusi to novērst? nē, varbūt tikai mazliet uz brīdi atvieglot, tāpat kā tad, kad es izdarīju milzīgu kļūdu - aizbraucu vēl pēdējoreiz uz manilu, solīju vēl atbraukt, bet nepaspēju - pārrēķinājos.

viņa zināja? nē, viņa nevarēja zināt. vienīgais mierinājums
tāds pats mierinājums kā tas, ka labi, ka mammai nebija jāredz krievijas iebrukums ukrainā

es saprotu tieksmi meklēt vainīgos vai vienu (vienu!) vainīgo un kārt pie lielā zvana vai kārt bet lēnām un vilkt striķi uz augšu
bet vēzis pagaidām vēl nav ārstējams. mums visiem viņas pietrūkst. kurš ir visvainīgākais? tiešām es? vai vajag kādu vienu (vienu!) vainīgo? mēģinu iztēloties, kā viņa reaģētu uz melnās sotņas izgājieniem. man šķiet, ka arī viņai tas būtu kaut kas vispār neaptverams un neieliktos nekādos - ne tikai tāpēc, ka spīdzina tieši mani, bet tāpēc, ka vispār spīdzina - kādu - jebkuru - jebko - vispār. es ceru, ka, ja pēc nāves apziņa kaut kādā formā saglabājas, tad, ja viņas apziņa kaut kur kaut kā vēl eksistē, tad noteikti ne šeit. lūdzu lūdzu ne šeit - es ceru, ka viņa šo visu neredz

it neko