nevisu var aprakstīt

Iedomājos par to populāro domāšanas vizualizāciju, kurā profilā skatoties uz cilvēka galvu tajā redzami zobrati, tādā veidā parādot, ka tur, edz, notiek kāda sarežģīta darba darīšana. Un te nu tā jocīgi izpaužas viens no diviem (vai abi kopā) - cilvēku mazvērtības sajūta vai tehnoloģiju, lai cik tās nebūtu vienkāršas, glorifikācija. Jo ir taču un bija arī kopš reklāmplakātu rašanās laikiem skaidrs, ka cilvēka smadzenes ir sarežģītības un funkcionalitātes ziņā pārākas par teju jebkuru mūsu radīto tehnoloģiju (varbūt te varētu būt vieta diskusijām, bet katrā ziņā ar zobratiem izrotātās iekārtas noteikti nav šajā kategorijā).

Reklāmattēli, protams, domāti iztēlē slinkajiem. Un tur, protams, noderīgi radīt asociācijas ar kaut kādu zobratainu mašīnu, kas acīmredzami un uzskatāmi Strādā, nevis kaut kādu abstraktu domas lidojumu un neredzamu elektrisko lādiņu ceļojumus neredzamos neironos. Un tā nu sanāk diezgan absurda situācija, kurā vienu no pasaules sarežģītākajām sistēmām, kad tā strādā 'labi', var simboliski pielīdzināt teju prastākajam mehānismam, kāds vien pastāv.

(Līdzīgi šis pats princips parādās ekonomikā, kurā vienkāršākās un līdz ar to kļūdainākās teorijas joprojām dominē pār sarežģītajām, kas mēģina iekļaut pasauli tās reālā veidolā. It does not sell.)

parastais variants, rīt agri jāceļas, bet miegs nenāk, nāk visādas uzmācīgas domas. Sevišķi uzmācas reiz ar dzīvokļbiedriem radītā ideja, ka Ir Nepieciešams krietni paplašināt komunālo pakalpojumu piedāvājumu. Labklājības vārdā.

Tātad, komunālo pakalpojumu jēga - visiem labāk, ja pastāv gatava piegādes sistēma, kuru uztur tikai daži cilvēki, kamēr pārējiem nav jādara nekas vairāk par attiecīgo krānu atgriešanu un, protams, maksāšanu. Lai nu kā, krietni uzlabojas efektivitāte, var izmantot visādas economies of scale tipa metodes, taupās laiks un tā joprojām - komunālajos pakalpojumos ir nākotne.

Pirmā neērtība, ar ko būtu vērts tikt galā, ir ēst gatavošana. Jā, tas ir ļoti labi un skaisti, veicina tuvību, draudzību un saikni ar savu uzturu - ļoti atzīstamas lietas, bet dažreiz tam vienkārši nav laika. Un šādos brīžos mums varētu palīdzēt Komunālā zupa. Ideja vienkārša kā pasaule - mājas bēniņos ir lielais zupas katls, kurā katru rītu tiek pagatavota un saglabāta silta ļoti sātīga zupa. No šī lielā katla zupas piegāde tiek nodrošināta visiem dzīvokļiem ar cauruļu palīdzību, gluži kā siltais ūdens, vēlams, lai pie katra krāna skaitītāji. Atkarībā no mājas iemītnieku vēlmēm tiek pielāgots vai nu cauruļu vai lielāko zupas frakciju izmērs. Un te nu tā ir - silta, garšīga un vēlams veselīga zupa vieglas krānu atgriezošas kustības attālumā. 'Rolton & Sons' zaudē savu tirgu un bankrotē, labākais izdzīvo.

Apvienojumā ar bērnudrošajām uzpariktēm šo pašu principu var izmantot dažādu šķidru vielu piegādē - piens, alus, baltais un sarkanais vīns (un kādēļ ne pašbrūvēts?), piens, saldais krējums, kafija, rapšu eļļa vai jebkas cits pietiekami šķidrs, lai pārvietotos pa caurulēm - iespējas ir teju bezgalīgas.
Līdzīgi ar laiku varētu ieviest regulāras svaigi ceptu bagešu piegādes ikrītu, prezervatīvu piegādes, kā arī pielāgoties citām iemītnieku vēlmēm un virzīties arvien skaistākas nākotnes virzienā.

viss, tagad atstājieties, nesakarīgās vīzijas, un ļaujiet gulēt

šodienas cepetis vismaz man nes jaunu atklāsmi - tiešām arī tai domājošākajā tautas daļā, kas tomēr cibā sakoncentrējusies, kā augstākā cilvēka kvalitāte mēdz tikt atzīta pelnītspēja (vai vismaz tieksme uz to).

Tā mēs noņemam cepures Šlesera, Rača, Reinika utt. priekšā - lai slava mūsu varoņiem, kas rāda priekšzīmi sava potenciāla attīstībai!

Lai arī aizejam uz dažām izrādēm, palasām Bērziņa tulkoto Korānu, uzinstalējam Linux un nopriecājamies, ka arī publiskajās skolās daudz labu skolotāju - tomēr tādi otrās šķiras cilvēciņi viņi visi tur ir tik maz pelnot ar savu ņemšanos. Nesalīdzināt ar mūsu uzņēmīgākajiem.

Un nevar saprast, vai tādi uzskati lēnām izmirst vai tiešām izplatās

Ja es būtu ASV, noteikti izmantotu pēdējo brīdi, kad vēl saglabājusies vērā ņemama globāla ietekme vismaz kultūras nozarē, iegrūstu Holivudā dažus miljardus, lai sludina vēsti, ka cilvēktiesības, iekļaujoša demokrātija, ekoloģija un atbalsts visādām mazajām kultūrām un augstajām mākslām ir īstā štelle, nevis tur kaut kādi IKP procenti.

Protams, attiecīga rīcība - Guatanamo ciet, visās skolās bioloģijā māca evolūciju, skolotājiem paceļ algas 200%, progresīvais nodoklis, Norvēģijas tipa cietumi, sociālā atbalsta programmas un nodokļu atlaides uzņēmumiem depresīvajos reģionos, aizsardzības budžeta finansējums sadalīts nevalstiskajām organizācijām, augstajām mākslām utt.

Vārdsakot - brīdī, kad Ķīnas IKP līnija pārliecas pāri ASV līnijai un tiek rīkotas sarkandzelteni krāsotas parādes, Amerika var tik vien kā noteikt - nu kamōōn, viss tas ekonomikas pasākums ir sooo yesterday.. Nu ejiet, ejiet uz to savu Davosu, manai vecmāmiņai arī tur patīk iegriezties

Krievijā, Ukrainā un varbūt vēl tur tuvumā universitātēs sevišķi interesantas ir filoloģijas un lingvistikas studijprogrammas - vismaz no malas šķiet, ka to sākotnējā iecere vairs tikai blāvo fonā postpadomju jauniešu pakāpienam uz studijām un dzīvi Eiropā, kur angliski, vāciski, frnciski tālāk studēt jau pavisam citās jomās.

"This article documents that the hydrogen economy continues to attract significant attention among politicians, the media, and some academics. We believe that an explanation lies in the way that the hydrogen economy fulfills psychological and cultural needs related to a future world where energy is abundant, cheap, and pollution-free, a “fantasy” that manifests itself with the idea that society can continue to operate without limits imposed by population growth and the destruction of the environment."

Ievads 2010.gada rakstam žurnālā Energy Policy

Jo vairāk pēta par alternatīvajiem energo avotiem, jo vairāk izceļas mārketinga spēles - lai dabūtu naudu, pasaulei jāpiedāvā kārtējais perpetum mobile (varbūt vienīgi ar nelielu saules palīdzību). Tā, lai attīstītā pasaule var nobērt pāris miljardus un mierīgi gulēt sapņojot par skaisto nākotni, kurā enerģija ir lēta, bez piesārņojuma un izņemot šīs lietas, nekas daudz nav mainījies un nekas arī nav jāmaina.

Noteikti viena no galvenajām persōnības brieduma pazīmēm - eksponenciāli pieaugošs nelasīto evēstuļu skaits ēpastā, kurš brīvs no spamiem. Noteikti.

skatos, kā mūsu interneta personības arvien vairāk un vairāk attālinās no pašu dzīves realitātes

un arī tā mērķu un jēgas peldēšana bezgalīgā nenoteiktībā tiem, kas neatrod sev ticamas lomas pasaulē, kura 'skarbi un truli' tiešām izpletusies, - mūsu laikmeta galvenās iezīmes, tā man šķiet

un katrā par dažiem gadiem jaunākā paaudzē arvien vairāk tā

Cilvēki, visu jūniju mēģinot latviešu vai varbūt Eiropas Savienības klimata dievībām izdīkt siltākas vasaras, tagad saņēmuši pēc nopelniem laikam sāk justies mazliet vainīgi - autobusos dzirdēju veselas divas spriešanas par to, kas labāks - ļoti karsts vai ļoti auksts laiks - itkā vienkārša sūdzēšanās par karstumu jau būtu pašcieņu dragājoša kaprīzuma atzīšana.

Pirmās sarunas beigas nedzirdēju, bet otrā negaidīti apstiprināja karstumu kā labāku par aukstumu - tādēļ, ka 'karstā laikā vienmēr var aiziet ēnā, ēst saldējumu un peldēties', bet aukstā laikā 'varot ģērbties, cik grib, tomēr auksti būs vienalga'

Gandrīz vai gribējās pie šī lekt kājās, bet braucošā pirts mani, protams, jau sen bija izsmērējusi pa publiskajiem sēdekļiem

Viena no visiekārojamajamajām superspējām ir spēja no rītiem Agri un Ātri celties, sevišķi vasarā.
A ko vispār var iesākt ar lāzeriem, kas šaujas no acīm?