 | |
|
Pēdējā laikā sanāk ik pa laikam kādu apmācīt kaut kādās lietās un es esmu piefiksējusi, ka mani ļoti iepriecina tā sajūta, ka es redzu, ka cilvēks saprot un viņam sāk sanākt. Šodien vienu meiteni darbā apmācīju drusku darboties ar ekseli. Vēl ir sanācis kādreiz pāris cilvēkiem mēģināt izskaidrot kaut ko no latviešu valodas (konstatēju, ka tikai mums pašiem tā liekas vienkārša, bet kad jāsāk skaidrot kādam ārzemniekam, tad nebūt tik viegli nav). |
|
| |
|
Jāaiziet laikam pēc kafijas. Citādi sajūta kā lācim, kas izlīdis šajā laikā no ziemas migas. |
|
| |
|
Pēdējo gandrīz mēnesi es biju ļoti bēdīga saistībā ar savu redzi. Pēc acu ārsta apmeklējuma biju pasūtījusi sev stiprākas brilles, kā arī nopirkusi sev stiprākas mēneša lēcas. Vienu dienu viss likās it kā ok, bet dažas dienas vēlāk ievēroju, ka es redzu slikti, neskatoties uz to, ka lēcas ir stiprākas. Man arī sāka grauzt acis no lēcām, brīžiem pat miglošanās sajūta parādījās. Nodomāju, ka nu gan ir galīgi štruntīgi. Tad izdomāju, ka varbūt jāaizraksta uz Manām lēcām par to, ka pēdējās viņu lēcas ir galīgi garām. Bet - pirms rakstīt - izdomāju šodien laicīgāk ielikt jaunas mēneša lēcas. Un - ak tu, brīnums, izrādījās, ka es nejauši kaut kā esmu pirms tā nepilna mēneša izmetusi nevis veco lēcu konteineru, bet jauno. :D Un visu mēnesi esmu dzīvojusi ar vecajām un vājākajām lēcām. Ar jaunajām ir tīri ok un ērti. :) |
|
| |
|
Izskatās, ka mums darbā tā jaunā kafejnīca aizklapējusies ciet. :( Nu, jā, mums jau šī te ēka ir kā kaut kāds spoku kuģis. Kad eju pēc kafijas, tad eju pa garu, tukšu gaiteni, kuram abās pusēs pavērtas durvis uz tukšiem kabinetiem. Laikam cenas uzlikuši tādas, ka neatmaksājas nevienam šeit īrēt telpas. Kāpēc tādās ēkās nevarētu veidot bērnu pieskatīšanas telpas? Ja kaut kur blakus kādu vietu iežogotu un uztaisītu tur bērnu laukumiņu, tad, domāju, pieprasījums pēc telpām šeit pieaugtu. |
|
| |
|
Es trīs gadus neesmu publiskojusi vienu savu dziesmu, kura ir ierakstīta un gatava, lai to darītu. Nevaru saņemties, jo liekas, ka varbūt pasaulē tas vairs nav aktuāli. Dziesmas teksts ir šāds. Uz pleciem tur šo pasauli ik dienas Tiem nav vienalga, tiem nav vienalga, Iet palīgā kāds pakritušam pēkšņi Ja nav vienalga, ja nav vienalga, Kāds labestīgs vārds kādreiz izglābj dzīvi Man nav vienalga, man nav vienalga, Šo dziesmu sacerēt mani iedvesmoja ļoti daudzi cilvēki - gan tepat uz Cibā, gan darbā, bet visvairāk - nejauši sastaptie svešinieki, kas kādreiz vienkārši tāpat man ir palīdzējuši. Kāds trolejbusa vadītājs, kurš pamanīja, ka man, skrienot uz trolejbusu, ir izkritis mobilais (mans pirmais smārtfons, starp citu, kuru lietoju tad tikai divas dienas) - un skaļrunī pateica, lai es paskatos, kas man ir izkritis un pat pagaidīja, lai es iekāpju atpakaļ. Sieviete, kas redzot, kā es eju pa parku ar noberztu, asiņojošu kāju, piedāvāja man plāksteri. Sieviete, kas strādāja apteikā un kārtīgi izstāstīja man- deviņpadsmitgadīgai studentītei - kā izārstēt kaut kādu apaukstēšanos. Vai tie cilvēki, kuri aktīvi iesaistījās un palīdzēja man izsaukt ātro palīdzību, kādam vīrietim, kurš bez kurpēm bezsamaņā gulēja transporta pieturā netālu no Stradiņu slimnīcas. Man likās, ka šādu cilvēku pasaulē ir tik daudz, ka tad, kad viņi sadodas rokās, viņi var aptvert visu zemeslodi - un tad šis labo darbu tīkls satur kopā visu pasauli un tā neizšķīst pa gabaliem. Bet šo dziesmu es biju paredzējusi laist klajā 2022.gada februāra beigās. Bet to neizdarīju, jo biju tikpat šokēta kā pārējie. Un redzot to, kas tagad notiek pasaulē, man ir bažas, ka varbūt kaut kur to labo cilvēku ir pietrūcis un šis tīkls vairs neveidojas? Bet laikam es tomēr šogad to dziesmu publiskošu. Kā veltījumu tiem cilvēkiem, kam nav vienalga. Un - kas zina? Varbūt kāds foršs cilvēks, kurš vienkārši nav aizdomājies par šo visu, pēkšņi arī pieslēgsies tam nevienaldzīgo cilvēku tīklam un mēs atkal varēsim saturēt kopā šo pasauli. |
|
| |
|
Šodien uz īsu mirkli ciemos bija iebraucis jaunākais brālis ar brāļa meitām. Es viņas tik sen nebiju redzējusi. :) Bet ir tik forši redzēt, ka tad, kad es paskatos uz viņām, viņas sāk smaidīt. :) Tik mīļas meitenes un tik lielas jau - vienai 14 gadi, otrai - 12. Jaunkundzes. Mīlu viņas. Bet pēdējos gados maz ir sanācas pabūt ar viņām kopā, tāpēc tā pozitīvā attieksme viņām droši vien vēl ir no tiem laikiem, kad es dzīvoju netālu un ik pa brīdim pavadīju ar viņām laiku. Man pat ir viedo, kurā mēs spēlējām manis bērnībā izdomātu ludziņu, kurā var piedalīties paši, paši mazākie bērniņi - ja vien ir iemācījušies staigāt- un var piedalīties daudz bērnu bez īpašām prasmēm. Ludziņa sastāv no īsas dziesmiņas, istabas vidū sakrautām drēbēm un spilveniem (Čupas). Tad es dziedu dziesmiņu un kā pupa eju un pār to čupu klūpu. Un tad nāk zirņu grupa (visi bērniņi), palīdz man piecelties un tad mēs soļojam pa apli, dziedot "la, la, la". Pa ceļu gāja pupa, Aiz pupas gāja zirņu grupa, |
|
| |
|
Šodien man kabinetā ienāca kolēģe (mums pusdienu pārtraukums), runājāmies, durvis puspavērtas. Pēkšņi ienāca direktors, nedaudz parunāja, novēlēja laimīgu jauno gadu un aizgāja. Tāda, lūk, pirmā darba diena šajā gadā. Bet, protams, man simpatizē vadītāji, kuri mēdz aprunāties ar ierindas darbiniekiem, jo viņiem ir iespēja būt mazliet mazāk atrautiem no realitātes. |
|
| |
|
Es drusciņ apskaužu ebrejus. Jā, pasaulē ir pilns ar antisemītiem un viņi gadu tūkstošu laikā ir dabūjuši ciest visai skarbi. Bet drusciņ apskaužu es viņus par to, ka viņiem ir tā tautas - bezmaz kā paplašinātās ģimenes kopība. Kad pagājušajā gadā Taizemē aizturēja grupu "B2" un gribēja to deportēt uz Krieviju, tad viņi tā iesaistījās, ka burtiski izrāva tos no Krievijas rīkles. Izraēlā esot tā, ka Izraēla iesaistoties par jebkuru savu pilsoni vai arī jebkuru citas valsts pilsoni, ja viņš esot ebrejs. Man ļoti gribētos, lai latvieši arī kā tauta vairāk turētos kopā. Nav jau tā, ka mums arī nebūtu šādu iezīmju - Dziesmu svētkos sanāca iepazīt ļoti daudz foršu, izpalīdzīgu un aktīvu cilvēku. Bet gribas laikam vairāk. Varbūt tāpēc, ka man pietrūkst kopības sajūtas pēdējā laikā. |
|
| |
|
Laimīgu Jauno gadu, mīļie! Lai mums tas nākošgad ir mierīgāks, priecīgāks, veselīgāks un labiem notikumiem daudz bagātāks kā šis! |
|