biju iedzērusi un bišķīt pajokoju ļoti stulbi.
piestāj mašīna, atritina logu, tante izbāž galvu pa logu
- sakiet, kur ir lāģeris?
- kā lūdzu?
- nometne. kur jābrauc uz nometni?
-Jums jāgriežās atpakaļ, uz lielceļa, tad cauri Baskai uz Lietuvu, tad Varšava, vēl uz priekšu būs norādes Auschwitz.

gribētu, kaut man būtu homoraizjūta pēc kuras neiestājas klusuma pauzes.

gribās to mega giga super plus abonementu...jāpamēģina atļauties, gan jau budžets kaut kā pārorganizēsies. vēl 3-4 mēneši, lai sakārtotu sevi. tas palīdzētu. pagaidām rezultāti +/- ir plānotie. un juhūu, tad beidzot ķermenis būs gatavs. jāpabeidz vēl pielabojumi abiem zīmējumiem un atļaušu sev to prieku.

reizēm nesaprotu, to jēgu pašai priekš sevis izdomāt tos noteikumus- nē, nē, tikai uz apčubināta ķermeņa. tā tagad jāizveseļojas, tad atkārtotas pārbaudes, tad pēc pus gada atkal atkārtotās pārbaudes, ja nekas nav, tad tikai tad. tagad ķermenis jāsakārto- sports, re, re vēl presīte nav redzama. masāžu cikls. otrs. tad jā, bet tikai tad, ja tas ir 2-4 mēnešus pirms jūnija, lai ir simboliski. pašai smieklīgi. bet mīļais nesaprot, kāpēc lietas daru tā kā daru, jo šo visu nav nekādas jēgas stāstīt, tam nav baigā iemesla, kādēļ es tieši tā. bet šitā man veidojas jau kaut kādas attiecības ar to lietu, tā es gatavojos un radu gandarījuma sajūtu par neko, par atgādinājuma uzlikšanu uz ķermeņa.

šmaucos. atrodu +/- iederīgu dzejoli un samainu pāris vārdus uz tematiski ģimenei ļoti aktuāliem. visi katru gadu brīnās, kā man tik trāpīgus dzejoļus katrai noskaņai izdodas atrast. he-hēēē :D

oma lauku labumus man atvedusi- štovētie kāposti, pīrādziņi, kotletes, karbonādes, aukstās gaļas, riekstiņi, plaušu pankūkas, marinētie gurķi, latgales salāti, kartupeļi, burkāni, sīpoli, ķiploki, žavētie āboli. kompoti, zaptes, marinējumi. apraudāties, cik sirsnīgi. kā vectēvs teica- tā viņai tāda dzīves jēga. viņi ir fantastiski. ome, protams nezin, ka daļa burciņu un zaftu tiek atdotas draugiem, jo to visu paspēt apēst līdz nakamās reizes pievedumam nemaz nevar. mēģināju kaut kad agrāk pateikt, bet tad sapratu, ka nav vērts, redzot viņas reakciju un vectēvu, kas no blakus istabas vicinot rokas ar zīmēm rāda, ka nevajag.. tagad es to visu ēdīšu, tad zvanīšu un stāstīšu, cik garšīgi, lielīšu un tad papildus sevi mocīšu sportojot. šausmīgā, šausmīgā mīlestība.

spēlējām padumju spēli, kam vajadzētu ja ne breikot aisu, tad vismaz uzjautrināt, atbrīvot un padarīt liderīgus. izvilku jautājumu kādi vīrieši man patīk baigi ātri nobēru klasisko "vecāki, tetovēti un ar bārdu". šoreiz arī perfekti atbilda mūsu elektriķis- pēc 50mit, cietumā taisīta lakstīgala uz rokas un neskujās.

priekš mīļā puikas zem egles vafeļu panna un grāmata par modi \m/ jo viņš tā grib, par to vēl viena buča.

kad aizies no darba, tas ir pēc mēneši divi, viņš būs mans seksīgais hausvaifs uz pusslodzi. jau tagad simtiem joku, kā viņš zem galda atstrādās to, ka viņu varēs nākties uzturēt.

es tik daudz runāju un tik maz daru
25tā vakarā sākas mana klusuma diena līdz 26tā vakaram

jā, un šodien sapratu, ka man daudzas lietas liekas pretīgas tikai sabiedrības spiediena dēļ
kad neviens neskatās, tad tas ir pavisam savādāk.
domāju, ka gan placentu pagaršotu, gan viskaukocitu intereses vadīts.

-zinkad es jūtos stiprāks? tad kad man pofig.

nevaru nepiekrist ivaram no jaunpiebalgas. sajūtas zem viņa domas izrokās šodien, t.i. kādus aptuveni sešus gadus vēlāk. vēl bez pofig palīdz crossfit treniņš sešos no rīta, pēc kura tev liekas, ka no pārpūles izvemsies. necelt telefonu. smēķēt un neko neteikt. alus ar šņabi. jē ladylike. jē domājoša būtne. trulums pārciešot aizvainojumu.

nē, et tā nopietnība ir smieklīga.

dāvanas četrpadsmit cilvēkiem? nē, es to nevaru atļauties. nav ne tik daudz laika ne naudas. ziemassvētku ballei vēl izdevumi, jaunais gads arī... tagad baigi gribētos, kaut ejot prom būtu pastrīdējusies par kompensāciju. šogad būs ekonomiski svētki.

ziemassvētku trakums, sķirta ģimene ar saviem jaunajiem kodoliņiem, un tad tā visi kopā.. stress, briesmīgs stress man. ko es tā visu sarežģīju?

mums joprojām viss nepareizi. es varu pati, viņš neraud.

nevaram apnikt viens otram, jo reti pielaižam otru klāt, kā abi secinājām. arī tādā ziņā mums varbūt jābūt kopā, jo, ja nav garlaicīgi, tad ir interesanti, kas ir ļoti daudz. kaut kad septembrī viņš mani bildināja. tas bija tik ļoti ikdienišķi. saulaina diena, ķemeros uz perona, pirms riteņus cēlām vilcienā un es teicu, ka jā, skatamies vai mēs mīļi kopā dzīvojam, un, ja tā, tad gada laikā varam saderināties un tā vēlreiz apdomāt to visu. izskatījās, ka viņu apmierina tāda atbilde.

neko neteikšu

lai tiktu galā ar tā neskaidrībām un nenoteiktībā, man vajag vairāk sporta. ar rītdienu sāksim. trīs reizes nedēļā no rīta + skriešana un varbūt, ja vēl būs laiks peldēšana. ja tas nelīdzēs, tad gan būs jāiedziļinās. citu iemeslu netrūkst.